Viens no džihādistiem, kas, piesaucot „Islāma valsti”, ielauzās Ruānas baznīcā, sagrāba ķīlniekus un nogalināja 84 gadus veco priesteri, ieslodzījumā jau bija pavadījis desmit mēnešus. Kā vēsta Francijas mediji, pret viņu bija izvirzītas apsūdzības teroristiska uzbrukuma gatavošanā, taču 19 gadus veco jaunieti šī gada martā atbrīvoja, līdz tiesai piemērojot viņam elektroniskās uzraudzības aproci. Puisis tikmēr dzīvoja pie vecākiem un drīkstēja iziet ik rītu uz četrām stundām, kad arī iesaistījās uzbrukumā. Jau pēc Nicas terorakta asi kritizētais Francijas premjerministrs Manuels Valss laikrakstam „Le Monde” atzinis – notikušais ir tieslietu sistēmas kļūda, gan arī šajā gadījumā distancējoties no atbildības par notikušo.
“Tas nenozīmē, ka pie vainas ir manis vadītā valdība, jo lēmumu par elektronisko uzraudzību pieņēma neatkarīgi tiesneši,” teicis Valss.
Kā skaidro probācijas dienestā, starptautiskā mērogā elektroniskās aproces netiek uzskatītas par efektīvu risinājumu cīņā ar potenciāliem teroristiem.
„Ar to tehnisko risinājumu, kas ir mūsu rīcībā, mēs varam iegūt atbildi par to, vai cilvēks ir savā dzīvesvietā vai nav savā dzīvesvietā. Citi risinājumi, kas ir citās valstīs, kad piemēram bīstamiem likumpārkāpējiem tiek piemērota elektroniskā uzraudzība, tas mērķis ir mazliet savādāks un arī risinājums tiek izraudzīts savādāks, tiek izmantoti GPS raidītāji un uzraudzība, kas satur šo komponenti, lai izsekotu pārvietošanās maršrutu. Bet te ir jāsaprot arī, ka tas ir tikai viens no līdzekļiem, kas tiek piemērots noteikti komplektā ar ko citu, jo atbilde no ierīces būs tikai par to, kur cilvēks būs gājis, bet nevis par to, ko viņš ir darījis,” skaidro Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Probācijas dienestā arī norāda – dažādās valstīs stipri atšķiras juridiskais regulējums, kas nosaka, kādiem ieslodzītajiem piemērojama elektroniskā uzraudzība, uzsverot – Latvijā šāds ieslodzītais atbrīvots netiktu.
„Ja mums runa Latvijā ir par cilvēku, kurš turpina noziedzīgu dzīvesveidu vai šo uzskatu kultivēšanu sevī, vai šādu uzskatu paušanu, šādā gadījumā nevar runāt par pirmstermiņa atbrīvošanu, kur nu vēl ar elektronisko uzraudzību,” saka Papsujevičs.
Ne tik daudz tiesnešu, bet Francijas drošības dienestu rīcību šī terorakta kontekstā kritizē bijušais Drošības policijas priekšnieks un Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Raimonds Rožkalns:
„Šinī gadījumā jāsaka tā, ka, ņemot vērā, ka Francijā vēl papildus ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, tas dienestu uzdevums tomēr bija ierobežot viņu jau tā ierobežoto brīvību; izolēt varbūt ne, bet papildu kontroles pasākumiem bija jābūt, jo ir jau tā aproce kontroles pasākums, bet šinī gadījumā, kad ar visu aproci viņi varēja turpināt veikt teroraktus, tā ir dienestu neizdarība. Punkts.”
Pēc Raimonda Rožkalna teiktā, iespējams, būtu nepieciešamas arī izmaiņas likumdošanā, kas paplašinātu drošības dienestu pilnvaras un ļautu stingrāk uzraudzīt potenciālos teroristus.
Kā zināms, arī otrs Ruānas uzbrukuma dalībnieks jau iepriekš bija nonācis Francijas pretterorisma dienestu redzeslokā.
