Par Francijas prezidenta krēslu var cīnīties jebkurš Francijas pilsonis, kurš savāc 500 ievēlētu amatpersonu parakstus.
Marina Lepēna
- 48 gadus veca.
- Eiropas Parlamenta deputāte.
- Iestājas par Francijas aiziešanu no ES, eirozonas un apšauba nepieciešamību būt NATO un ir par draudzīgām attiecībām ar Krieviju bez sankcijām, par spīti agresijai Ukrainā.
- Ja kļūs par prezidenti, sešu mēnešu laikā sola sarīkot referendumu. Jautājums, uz kuru cilvēki atbildēs: „Vai, jūsuprāt, Francijai vajadzētu izstāties no ES?”
- Prokuratūras uzmanībā par vairāk nekā 200 000 eiro Eiropas parlamenta naudas nelikumīgu izlietošanu un arī to, ka viņa savā „Twitter” lapā ir pārpublicējusi fotogrāfijas, kurās redzamas teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” zvērības.
Francijas reģionos, kur ir augsts bezdarbs, daudzi uz Lepēnu raugās kā uz glābēju, cerot, ka viņa spēs izdarīt to – ko solīja, bet neizdarīja šobrīdējais Francijas prezidents Fransuā Olands no sociālistu partijas – piemēram atjaunot tērauda ražošanu Ajanžas pilsētā Francijas ziemeļos.
"Daudzi strādnieki balsos par Lepēnu. Es, es arī balsošu par Lepēnu, bet tikai tāpēc lai aktīvi protestētu – tāpēc, ka viņa ir tas kandidāts, kas visvairāk baida pārējos," LTV stāsta Paskāls Grimērs, arodbiedrības “Strādnieku spēks” pārstāvis.
Žans Liks Melenšons
- 65 gadus vecs
- 2008. gadā pameta Sociālistu partiju, lai izveidotu "Kreiso partiju"
- Atbalsta agresīvas ekonomiskas un politiskas reformas Eiropas Savienībā
- Paredz 100% nodokli iedzīvotāju ikgadējiem ienākumiem virs €400,000
- Teicis, ka viņa uzvaras gadījumā Francija varētu pamest NATO
Viņš savās priekšvēlēšanu kampaņās izmantojis pat halogrammu – tā piedaloties 6 mītiņos vienlaicīgi. Melanšona popularitāte pieaugusi tieši pēdējās nedēļās, patiecoties spožai retorikai priekšvēlēšanu debatēs televīzijā. Viņš grib noteikt minimālo algu Francijā 1326 eur par 35 stundu darba nedēļu.
Fransuā Fijons
- 62 gadus vecs.
- Bijušais Francijas premjerministrs.
- Konservatīvais pārstāvis.
- Aizstāv sociāli konservatīvus uzskatus, bet tajā pašā laikā iestājas par liberālām ekonomikas reformām. Viņš arī vēlas attiecību uzlabošanu ar Kremli un aicinājis atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas.
- Nonācis skandālā par sievas algošanu deputāta palīdzes amatā. Atklājies, ka viņš iekārtojis sievu par deputāta palīdzi parlamentā un 15 gadus viņa saņēmusi tūkstošiem eiro.
Pret Fijonu jau uzsākta izmeklēšana par to, ka viņš savulaik – esot parlamenta deputāts algojis savu sievu un abus bērnu un viņiem maksāts par darbu, ko viņi nemaz nav darījuši. Fijona atbalstītāji gan norāda – tā darot teju visi politiķi. Fijons grib par pusmiljonu samazināt sabiedriskā sektorā strādājošo skaitu un atcelt sankcijas pret Krieviju.
Visjaunākais no kandidātiem ir 39 gadīgais Emanuels Makrons, Viņš ir bijušais banķieris, īsu brīdi bijis arī ekonomikas ministrs. Viņš vēlas samazināt nodokļus biznesam un atjaunot Eiropu.
Šobrīd Makrons reitingu tabulā ir mazliet priekšā pārējiem. Arī viņš, tāpat kā Lepēna un Melanšons, nepieder pie tradicionālās politiskās elites, taču tas nozīmē arī politiskās pieredzes trūkumu.
"Viņš ir Baraka Obamas franču variants, kas izskatās pēc Džona Fidžerlada Kenedija. Tā ir iespaidīga kombinācija. Viņš ir cerības kandidāts izmisuma laikos.
Emanuels Makrons
- Uzskatīts par Lepēnas sīvāko sāncensi.
- Centriskais, neatkarīgais, bijušais ekonomikas ministrs, 39 gadus vecs.
- Viņš ir par atvērtu un ES dziļi integrētu Franciju.
- Kā norāda eksperti, Makrons sabiedrību aizrauj ar savu „svaigumu”, ir jauns, izskatīgs, dedzīgs un uzrunā tos vēlētājus, kuri ir noguruši no vecās, līdzšinējās politikas.
- Parīzes prokuratūra pret Makronu sākusi izmeklēšanu par to, ka viņš, būdams ekonomikas ministrs, bez konkursa izraudzījies, iespējams, savu draugu uzņēmumu, lai sarīkotu pasākumu Lasvegasā.
Eksperti ir bažīgi par šo vēlēšanu rezultātiem.
"Pirmo reizi piektās republikas laikā jūs nevarat pilnībā izslēgt iespēju, ka pie varas Francijā var nākt galēji labējie," norāda Muasi.
Tas tiek skaidrots ar trīs sajūtu kombināciju, kas šobrīd valda daudzos vēlētājos. Dusmas uz esošo politisko eliti, bailes par nākotni un nostaļģija pēc pagātnes, kas vairs neeksistē.
Aptaujas rāda, ka 30% vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko rīt balsot šajā politiskā karuselī. Tāpēc daži uz vēlēšanām var neaiziet.
Un tas var nozīmēt, ka mazliet labākas izredzes šādā situācijā būs radikālajiem kandidātiem.