Lai izvirzītu savu kandidatūru aprīļa beigās gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, ir nepieciešams savākt 500 dažādu līmeņu likumdevēju parakstus. Tikai tas pretendents, kurš guvis atbalstu no parlamenta deputātiem, reģionālo pārvalžu politiķiem, pilsētu mēriem un citiem politiķiem, var piedalīties cīņā par valsts augstāko amatu.
Piektdienas vakarā pieteikšanās noslēdzas, un nepieciešamo parakstu skaitu bija saņēmuši astoņi pretendenti, turklāt par bijušo premjerministru Fransuā Fijonu parakstījušies gandrīz 3000 likumdevēju. Pilns pretendentu saraksts tiks publiskots sestdien.
Taču šī Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa droši vien ieies vēsturē ar daudzajiem skandāliem, kuros iesaistīti vadošie prezidenta amata kandidāti. Fransuā Fijons, kuram dažādas aptaujas prognozēja uzvaru vēlēšanu otrajā kārtā, piedzīvojis strauju popularitātes kritumu pēc tam, kad atklājās, ka viņa sieva astoņus gadus ir skaitījusies sava vīra padomniece, reālu darbu gan neveicot. Valstī joprojām vietām notiek protesta akcijas, kurās Fijonam tiek pieprasīts atsaukt savu kandidatūru.
Ne mazāku uzmanību izpelnījusies galēji labējās frontes līdere Marina Lepēna, kura tiek apsūdzēta vardarbības aktu attēlu izplatīšanā. Šajā lietā Eiropas Parlaments ir atņēmis viņai imunitāti. Tāpat viņa tiek turēta aizdomās par to, ka ir nelietderīgi iztērējusi Eiropas Parlamenta līdzekļus. Vēl viena izmeklēšana saistīta ar viņas partijas priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanu.
Šo notikumu kontekstā savas pozīcijas ir ievērojami uzlabojis trešais favorīts – bijušais Francijas ekonomikas ministrs un partijas “Uz priekšu!” līderis Emanuels Makrons, kurš tagad popularitātes ziņā tikai nedaudz piekāpjas Lepēnai, bet jau pārliecinoši apsteidz Fijonu.
Taču tā vien liekas, ka skandāli nebūs pagājuši garām arī par šo vēlēšanu lielāko pārsteigumu dēvētajam politiķim. Šīs nedēļas laikā Francijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu arī pret Makronu par viņa dalību elektronikas izstādē CES Lasvegasā, kur ministrs uzstājies ar uzrunu.
Izmeklētāji noskaidrojuši, ka ministra vizīti uz ASV organizējusi ekonomikas ministrijas paspārnē strādājošā aģentūra “Business France”, kas šim darbam nolīgusi sabiedrisko attiecību kompāniju “Havas”. Darbs uzticēts bez šādos gadījumos nepieciešamā publiskā iepirkuma izsludināšanas, tāpēc prokuratūra vēlas noskaidrot, vai ministrijas pārstāvji nav rīkojušies nelikumīgi, pārskaitot kompānijai “Havas” 380 000 eiro.
Pats Emanuels Makrons paziņojis, ka par savas ASV vizītes organizatorisko pusi nav bijis informēts. Taču aģentūra “France Press” norāda, ka tieši Makrons pirms valdības pamešanas un prezidentūras kampaņas uzsākšanas vadījis par iespējamo nodarījumu atbildīgo aģentūru. Arī vairāki Makrona ministrijas kolēģi savulaik ir strādājuši kompānijā “Havas”.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī. Pašlaik aptaujas liecina, ka tajā uzvarēs Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, par kuru gatavi balsot aptuveni 27% vēlētāju. Emanuels Makrons atpaliek vairs tikai par procentu, un sagaidāms, ka tieši šie divi kandidāti piedalīsies atkārtotajā balsojumā 7.maijā. Otrajā kārtā aptaujas pārliecinošu uzvaru jau prognozē tieši Makronam.
