Bez tā Eiropa nav gatava atvērt savas robežas plašāk.
Ceturtdien par to balsos atbildīgajā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.
Eiropas Savienība patlaban apsver bezvīzu režīma ieviešanu ar vairākām valstīm – Ukrainu, Gruziju un Kosovu. Taču tas netiek darīts, pirms Brisele nav nodrošinājusies pret ārkārtas situācijām, kad Eiropas robežas pēkšņi varētu pārsteigt ļoti liela bēgļu, patvēruma meklētāju plūsma vai valsts, ar kuru bezvīzu režīms ieviests, pēkšņi neievērotu abpusējo vienošanos, piemēram, ienākušo cilvēku atpakaļuzņemšanu, kuriem uzturēšanās Eiropas Savienībā nepienākas.
Kad nesen Briselē viesojās Ukrainas prezidents Petro Porošenko, tieši bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību bija viens no būtiskākajiem tematiem.
Pēc sanāksmes Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks žurnālistiem sacīja, ka Ukrainas un Eiropas Savienības bezvīzu režīms stāsies spēkā, tiklīdz Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome panāks vienošanos par visas Eiropas Savienības vīzu reformu politiku, kas ir jau ir procesā.
„Mēs to pārrunājām ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu un mēs strādāsim intensīvāk, lai tas īstenotos,” sacīja Donalds Tusks.
Sarunas tiešām ir notikušas un abu institūciju starpā izrādījušās veiksmīgas, taču process vēl turpinās un tagad ir paredzēts balsojums Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā. Ja tas būs pozitīvs, tad mehānisma priekšlikums būs jāapstiprina visam Eiropas Parlamentam kopumā, kas notiktu nākamnedēļ paredzētajā sesijā Strasbūrā, savukārt pēc tam savs vārds būtu jāsaka arī visām dalībvalstīm, kuras kopā nāks gada noslēguma sanāksmē Briselē.
Tomēr, lai arī Eiropas Savienība virzās uz priekšu ar likumu, kas noņemtu visus līdzšinējos šķēršļus, ne visas dalībvalstis ir entuziasma pilnas atļaut bezvīzu režīmu ar Ukrainu, Gruziju un Kosovu.
Neoficiāli izskanējis, ka pretojas Francija, Vācija, Beļģija un Itālija, kuras uztraucas par jaunu imigrācijas pieplūdumu.
Savukārt Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš personiski aktīvi iestājas par palīdzību Ukrainai, ir brīdinājis, ka Eiropai ir jātur dotais vārds, pretējā gadījumā tā graus uzticamību citu pārējās pasaules valstu acīs.
Teorētiski 45 miljoni Ukraiņu bezvīzu režīma gadījumā varēs ceļot uz Eiropu bez ierobežojumiem, taču, kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja ukraiņu analītiķis un žurnālists Aleksandrs Pavlovs, Ukrainas ekonomika šobrīd nav spīdošā stāvoklī un daudzi cilvēki pat tad, ja viņiem vīzas dotu, braukt uz Eiropu nemaz nevarētu atļauties, taču arī Eiropas bažas viņam ir saprotamas.
Analītiķis arī piebilda, ka Ukrainas valdībai bezvīzu režīms ir aktuāls, jo tas būtu politiski svarīgs veiksmes stāsts, ka prezidenta vizītes Briselē nebeidzas ar Eiropas un Ukrainas tuvināšanos tikai vārdos.
