Eiropas Savienības ārlietu dienests otrdien nāca klajā ar ziņojumu par to, kā tiek īstenota dzīvē Minskā panāktā vienošanās par situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos. No šī ziņojuma iznākuma bija atkarīgs, vai pret Maskavu ieviestās sankcijas arī turpmāk paliks spēkā, vai arī tās varētu mīkstināt vai pat atcelt.
Kā paziņojusi ārlietu dienesta pārstāve Maija Kocijančiča, dažos noslēgtā miera plāna punktos esot novērojama iedrošinoša attīstība, taču vienlaicīgi citu Minskas vienošanos punktu ieviešanā nepieciešams pielikt lielākas pūles, jo izsludinātais pamiers netiek ievērots pilnībā. Kā ārvalstu informācijas aģentūrām norādījis kāds no Eiropas diplomātiem, par sankciju atcelšanu vispār pat neesot diskutēts.
Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka gadījumā, ja situācija Ukrainā ievērojami uzlabosies, Eiropas Komisija un diplomātiskais dienests varētu atkal spriest par sankciju mīkstināšanu vai pilnīgu atcelšanu.
Kā otrdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, no Krievijas puses nav jūtama ne mazākā vēlme pildīt miera plānā ietvertos punktus. Lai arī parakstot Minskas vienošanos, Maskava uzņēmās saistības, tā pilnībā neievērojot nevienu no 12 līguma punktiem. Tieši tāpēc Ukrainai cīņā par mieru turpmāk būšot nepieciešams paļauties tikai uz saviem spēkiem.
Tikmēr ES turpinās nākamo Eiropas Komisijas komisāru noklausīšanās. Viņu vidū arī Johanness Hāns, kurš plānojis pārņemt ES paplašināšanās un kaimiņu politikas portfeli. Runājot par Eiropas Kaimiņu politikas nākotni, Hāns paudis pārliecību, ka nākamā gada laikā šī programma tiks pārskatīta.
Pēc komisāra amata kandidāta vārdiem, ES kaimiņvalstis ir pārāk atšķirīgas, lai pret tām visām pielietotu vienotu pieeju. Tieši tāpēc šai politikai ir jākļūst elastīgākai un spējīgākai ātri reaģēt uz pēkšņām krīzēm.
Johanness Hāns norādījis, ka tādas valstis kā Ukraina, Gruzija un Moldova Eiropas austrumos, kā arī Maroka un Tunisija dienvidos vēlas paātrināt reformas un nodibināt ciešas saites ar Eiropas Savienību. Tāpēc viņš darīšot visu iespējamo, lai nepieciešamo atbalstu sniegtu. Pēc viņa vārdiem atbalstam jāskar arī tādas sfēras kā enerģētika, brīvā tirdzniecība un migrācija.
Runājot par turpmākajām attiecībām ar Krieviju, Johanness Hāns arī paudis viedokli, ka abpusēji izdevīgām attiecībām nākotnē vajadzētu balstīties uz uzticību, paužot nepieciešamību saglabāt ciešus kontaktus un saziņas kanālus.
Jau ziņots, ka vairāk nekā pirms nedēļas Kijeva un prokrieviskie separātisti vienojušies par miera plānu un uguns pārtraukšanu, taču pirmdien no Austrumukrainas atkal pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem un pamiera neievērošanu.
Naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
