Lai arī vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija ierosināja paplašināt sankcijas, lai tās vairāk skartu, piemēram, Krievijas militāro kompleksu, bloka dalībnieku vidū ir pietiekami daudz pretinieku šādai iecerei. To skaitā arī Grieķija, kur pie varas tikko nākuši kreisie populisti.
Eiropas Savienības ārlietu ministri Briselē ieradīsies ceturtdien vakarpusē, un sarunas par iespējamām sankcijām pret Krieviju, jau tagad zināms, nebūs vieglas. Neoficiāli izskan, ka vairākas valstis nav gatavas iet tālāk ar ierobežojumiem, savukārt Baltija, Polija, Lielbritānija, Zviedrija ir tās, kas mudina Eiropas Savienībai būt stingrai.
Neoficiāli avoti pauž, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri varētu paplašināt tā saukto „melno sarakstu”, kurā iekļautu jaunus vārdus, taču ekonomiskās sankcijas, visticamāk, nepaplašinās. „Melnajā sarakstā” varētu būt gan seperātistu, gan Kremlim tuvu stāvošu cilvēku vārdi.
Vienlaikus ASV ir gatavas palielināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās lomu Austrumukrainas konfliktā, paziņojis ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū.
Sanāksmi Briselē sasaukusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pēc tam, kad nedēļas nogalē kaujinieku uzbrukumā Mariupolei nogalināja 30 cilvēku, bet vairāk nekā 100 ievainoja.
Sanāksmē Briselē Latviju varētu pārstāvēt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, jo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tajā laikā atradīsies vizītē Vašingtonā.
Vēl otrdien, paužot bažas par Krievijas atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos, Eiropas Savienības līderi kopīgā paziņojumā uzdeva dalībvalstu ārlietu ministriem gaidāmajā sanāksmē Briselē izvērtēt jaunu sankciju noteikšanu Krievijai.
Grieķija ar jauno vadītāju kreisi radikālo Aleksi Cipru atteikusies atbalstīt pārējo valstu vadītāju kopīgo paziņojumu, kurā Krievijai draudēts ar jaunām sankcijām.
Paralēli sarunām par attiecībām ar Krieviju, Eiropas Savienība patlaban gatavojas pastiprināt finansiālo atbalstu Ukrainai, kas būtu kopumā 1,8 miljardu eiro liels. Plānots, ka pirmos līdzekļus piešķirs jau līdz gada vidum, un tie līdz Ukrainai nonāktu trīs kārtās, kurā katrā būtu 600 miljonu eiro.
Taču Ukrainai, lai saņemtu šo naudu nāksies pildīt nosacījumus, kas nozīmē, ka tai būs jāīsteno strukturālas reformas un arī jāuzlabo valsts pārvalde. Patlaban Kijevā atrodas arī Eiropas Komisijas ekspertu grupa, kas izvērtē, kā Ukraina ir pildījusi iepriekšējā aizdevuma, proti, 250 miljonu eiro nosacījumus, tā kā šī nav pirmā palīdzība, ko grūtībās nonākusī valsts saņemtu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.
Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm.
