Pastiprinoties kiberuzbrukumiem dažādiem nozīmīgiem objektiem un institūcijām Eiropas Savienībā, virtuālās vides drošības organizācijas ir sākušas pastiprināti pētīt, no kurienes nāk šie uzbrukumi un kas aiz tiem varētu stāvēt. Kā konstatējusi kompānija "Fire Eye", pēdējā laikā iegūtie pierādījumi ļauj apgalvot, ka liela daļa no šiem uzbrukumiem ir saistīti ar hakeru grupu APT28, kura varētu būt bāzēta Krievijā.
"Kad mēs pētām šo grupu, mēs redzam, ka, sastādot kodus, bieži tiek lietota krievu valoda. Mēs redzam, ka arī izmantotā laika zona saskan ar attiecīgo pasaules daļu. Tas liek diezgan skaidri apgalvot, kāda varētu būt šīs uzbrukuma grupas izcelsme," secin kompānijas viceprezidents Gregs Dejs.
Viņš arī pauž viedokli - ņemot vērā izvēlētos uzbrukumu mērķus un to, ka šādi uzbrukumi notiek ilgtermiņa, ir pamats domāt, ka aiz šiem kiberuzbrukumiem varētu stāvēt arī Krievijas valdība. Arī daži citi drošības eksperti ir pārliecināti, ka ar dažādiem uzbrukumiem datorsistēmām tiek atbalstītas Krievijas izlūkošanas aktivitātes un pret tām būtu jāattiecas ļoti nopietni. Citi norāda, ka šādiem apgalvojumiem nevajadzētu pilnībā uzticēties, jo liela daļa no kiberuzbrukumiem nāk arī no Āzijas reģiona.
Pagājušās nedēļas vidū Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās pieņemt kiberaizsardzības politikas ietvaru, kas būtu daļa no Eiropas Savienības kopējās Drošības un aizsardzības stratēģijas. Kā norāda Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni pārstāve Katrīna Reja, ir cerība, ka dalībvalstis apvienosies un kopīgi cīnīsies pret kiberuzbrukumu draudiem:
"Eiropas Savienībā ir vēlme sadarboties cīņā pret šo kolektīvo izaicinājumu. Arī ārlietu ministri ir pauduši gatavību koordinēt sadarbību Eiropas Savienības līmenī. Kiberdrošība ir salīdzinoši jauna problēma, kurai mēs esam pieķērušies. Tāpēc varbūt, sākot visu no nulles, mēs visi kopā spēsim radīt šo kopīgo kultūru un redzēsim, kā mēs spējam labāk koordinēt savas atšķirīgās darbības cīņā pret šo specifisko izaicinājumu."
Jau 2013. gadā Eiropols pieņēma lēmumu izveidot Eiropas Kibernoziegumu centru, kuram pilnā apjomā būtu jāsāk darboties nākamajā gadā. Šis centrs atbalstīs arī dalībvalstu sadarbību ar citiem starptautiskajiem partneriem.
Taču kā "Euranet Plus" pastāstījuši anonīmi aizsardzības eksperti, iepriekšējā pieredze nerada pamatu īpaši lielam optimismam, jo aizsardzības jautājumos Eiropas Savienības valstīm vienmēr ir bijis diezgan grūti sadarboties. Ja divpusēja dalībvalstu sadarbība vēl varētu darboties, tad sadarbība 28 valstu starpā faktiski gandrīz vai neesot iespējama.
Taču, kā norāda Gregs Dejs, Eiropas valstīm pastāvošos draudus nevajadzētu novērtēt par zemu, turklāt jādomā ir ne tikai par aizsardzību:
"Manuprāt, arvien vairāk valstu uz kiberdrošības jautājumiem skatās no divām pusēm. Protams, ir nepieciešams stiprināt savas aizsardzības spējas, nodrošinot, ka citas valstis nepiekļūst to infrastruktūrai. Taču vienlaicīgi ir arī daudz tādu valstu, kas apzinās, ka šādai darbībai nākotnē potenciāli būtu jākļūst par daļu arī no valstu uzbrukuma spējām."
Būtiski ir atzīmēt, ka šī gada oktobra beigās Eiropas Tīmekļa un Informācijas drošības aģentūra veica mācības 25 no Eiropas Savienības dalībvalstīm, veicot vairāk nekā divus tūkstošus atsevišķu kibernoziegumu dažādu institūciju sistēmām. Sagaidāms, ka līdz gada beigām aģentūras eksperti sniegs savu atzinumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem, gatavojot Eiropas Komisijas piedāvāto kiberdrošības direktīvu.
