ES valstis ar piesardzīgu optimismu vērtē Grieķijas atbalstu sankciju pagarināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas un tuvāko Eiropas kaimiņvalstu mediji ar piesardzīgu skepsi komentē ārlietu ministru tikšanos, kurā neizdevās vienoties par jaunām sankcijām pret Krieviju, atbildot vardarbības pieaugumam Austrumukrainā. Tomēr ASV, Vācija un Eiropas Savienības (ES) augstā komisāre ārlietās uzsver piesardzīgu optimismu saistībā ar Grieķijas pozīciju. Lai gan Atēnas iebilda jaunām sankcijām, tomēr piekrita esošo sankciju pagarinājumam, ko vadošās Rietumvalstis uztver kā pozitīvu zīmi.

Teju visi ārlietu ministru sapulces dalībnieki pirms tikšanās bija vienisprātis, ka lielais rūpju bērns ir Grieķija, kuras valdību nu vada Aleksis Tsipras no galēji kreisajiem. Nenoliedzamas ir Grieķu kreiso simpātijas pret Krieviju, kā arī milzīgā Krievijas tūristu un energosektora loma Grieķu ekonomikā.

Vācijas ārlietu ministra socialdemokrāta Franka Valtera Štenmaiera bažas par jaunās Grieķu valdības vienotību ar pārējo Eiropu gan esot nedaudz mazinājušās pēc individuālām sarunām ar Grieķu ārlietu ministru Nikos Kotsias.

No Baltijas valstu un Lielbritānijas viedokļa, kas vēlējās stingrākas sankcijas pret Krieviju raugoties, ministru sapulce nebeidzās tik labi, kā varētu vēlēties.

Ne tikai Grieķija, bet arī Austrija un Itālija izvēlējās labāk pagaidīt ar jaunām sankcijām. Taču grieķi piekrita pagarināt esošās sankcijas.

„Mēs nevēlamies konfliktu starp Eiropas Savienību un Krieviju, tādēļ dodam pēdējo iespēju diskusijām, politiskām diskusijām starp Eiropas Savienību un Krieviju. Un tas ir iemesls, kādēļ piekritām esošo sankciju turpināšanai līdz septembrim, kad par to spriedīsim atkārtoti,” norādīja Grieķijas ārlietu ministrs Nikos Kotsias.

Grieķijas mērena solidarizēšanās ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, pagarinot esošās sankcijas, tādējādi kļuva par galveno aizvadītās tikšanās ziņu. To piesardzīgi apsveica gan ES augstā komisāre ārlietās un drošības jautājumos Frederika Mogerīnī, gan ASV Baltais nams.

Diplomātu valodā defekts tika pārvērsts par efektu, ļaujot runāt pat par trim pasākumiem, kas pieņemti absolūtā vienprātībā.

„Pasvītrošu trīs atsevišķas lietas. Šobrīd pastāvošo sankciju pagarināšana, ciktāl runa par personu sarakstu. Nākamnedēļ tiks ierosināts un desmit dienu laikā pieņemts lēmums par šī saraksta paplašināšanu. Tas nāk papildus! Un, visbeidzot, sākam gatavoties jaunām turpmākām sankcijām,” pauda Mogerīnī.

Zīmīgi, ka vienā dienā ar ārlietu ministru ārkārtas tikšanos Maskava paziņoja par gatavību izskatīt Grieķijas lūgumu pēc finansiālas palīdzības.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka Krievija apsvērtu šādu lūgumu, ja tāds no Atēnām atskanētu. Papildu smagajam valsts finanšu stāvoklim, Grieķija ir atkarīga no Krievijas arī energopiegāžu ziņā. Krievijas energogigants „Gazprom” nodrošina divas trešdaļas Grieķijas gāzes patēriņa. Turklāt apskatniekus darīja bažīgus, ka jaunais Grieķijas premjers Aleksis Cipras tikās ar Krievijas vēstnieku Atēnās dienā, kad tika apstiprināts amatā.

Tikmēr parādījušās ziņas, ka sankciju iespaidā Krievijas ziņu aģentūrai “TACC” nākas paātrināt reorganizāciju un veikt štatu samazināšanu. „”TACC” šobrīd īsteno jostas savilkšanas stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot darba efektivitāti un pievērsties veiksmīgākiem darbības virzieniem. Finanšu krīze ir šī procesa katalizators,” klāstīja “TACC” korporatīvās komunikācijas direktors Dmitrijs Percevs.

Lai gan Krievijas ziņu apritei nozīmīgajai ziņu aģentūrai par desmit procentiem samazināts gada budžets un par ceturto daļu nāksies samazināt darbinieku skaitu, uzņēmuma pārstāvji noliedz, ka sekas tam būs katastrofālas un uzsver, ka reorganizācija bija plānota jau iepriekš. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti