Jau ziņots, ka vienošanās paredz, ka ES piešķirs Turcijai trīs miljardus eiro, lai palīdzētu samilzušajā bēgļu krīzē, kā arī atdzīvinās divpusējās sarunas un diskusijas par iespējamo Turcijas pievienošanos ES. Savukārt Turcija ir apņēmusies sniegt lielāku palīdzību valstī ieceļojušajiem bēgļiem no Sīrijas, kā arī palīdzēt ES ierobežot patvēruma meklētāju plūsmu caur Turciju uz Eiropu.
ES valstu vadītāji ir lēmuši piešķirt Turcijai trīs miljardus eiro, lai kontrolētu lielo bēgļu plūsmu. Tas nozīmē, ka šī nauda Turcijai būs jāizlieto, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem savā teritorijā, novēršot viņu ceļošanu tālāk. Tās būtu jaunas nometnes, atbalsta programmas, izglītības, darba iespējas. Saskaņā ar starptautisko bēgļu organizāciju datiem, šogad Grieķijas krastus vien ir sasnieguši vairāk nekā 700 000 migrantu, un lielākā daļa no viņiem nāk no Turcijas un kādu laiku ir dzīvojuši Turcijas nometnēs.
ES ir arī apsolījusi aktivizēt divpusējās sarunas par iespējamo Turcijas pievienošanos ES, jo dažādo iebildumu dēļ, piemēram, par Turcijas varas izturēšanos pret vārda brīvību un cilvēktiesībām, tās pēdējos gados kļuvušas pavisam gausas. Jau decembrī atvērs jaunu sarunu sadaļu. Ar nākamā gada oktobrī Turcijas pilsoņiem varētu arī piešķirt iespēju brīvi ieceļot un pārvietoties ES bez vīzām.
Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers arī atklāja, ka līdz 15. decembrim EK izstrādās Sīrijas bēgļu uzņemšanas plānu no Turcijas, un vairākas valstis ir gatavas piedalīties un atslogot Turcijas nometnes, uzņemot cilvēkus. Bet sīkākas un precīzākas detaļas arvien ir apspriešanā. „Tas būs atvērts un brīvprātīgs process. Valstis mums pateiks, vai vēlas piedalīties, un mēs īstenosim pirmo uzņemšanu,” sacīja Junkers.
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, kura piedalījās sanāksmē, vērtēja, ka šāda palīdzība Turcijai ir nepieciešama, jo ir svarīgi apturēt un kontrolēt milzīgo bēgļu plūsmu, kas no Turcijas puses ienāk Eiropā. Arī Latvija piedalīsies Turcijas atbalstā, jo valdība 27.novembrī nolēma, ka Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību.
„ES un Turcija šādi nav runājušas vismaz 11 gadu,” Briseles žurnālistiem atzina Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, solot, ka nauda, ko ES piešķirs, nepaliks Turcijai, bet gan Sīrijas bēgļiem.
„Mēs vienojāmies, ka turpmāk divas reizes gadā mums būs šādas tikšanās un būs augsta līmeņa sarunas par ekonomisko, enerģētisko un politisko sadarbību, lai padziļinātu mūsu attiecības. Tādā veidā mēs gan veicināsim abpusējo dialogu, gan aktivizēsim Turcijas iestāšanās procesu,” teica Davutoglu.
Par sarunu iznākumu izskan arī kritiski viedokļi. Proti, ka Turcija pēc savas stabules liek dancot ES, kas tagad ir teju bezizejas situācijā, un ka tā ir dubultmorāle.
Kā vēsta raidorganizācija BBC, Turcijā nesen arestēts centriski labēja laikraksta redaktors, kura publikācija nav iepatikusies Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam. Savukārt jau pēc tikšanās no Turcijas puses izskanēja jautājumi, vai ES, tagad būdama lielās spīlēs, savus solījumus turēs un vai Turcijai, kurā augot eiroskepticisms, jau nākamgad būs vīzu atvieglojumi.
