"Mūsu vienošanās paredz skaidru plānu drīzai kārtības atjaunošanai uz mūsu kopīgās robežas. Mēs arī palielināsim mūsu palīdzību Sīrijas bēgļiem Turcijā ar jaunas trīs miljardu eiro bēgļu programmas palīdzību," ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu kopīgā preses konferencē Briselē sacīja Tusks.
ES piekritusi atvērt jaunu nodaļu iestigušajās Turcijas sarunās par pievienošanos blokam apmaiņā pret Turcijas sadarbību nelegālo imigrantu plūsmas samazināšanas labā, sacīja Tusks.
Vīzu nosacījumi Turcijas pilsoņiem, kas apmeklē ES Šengenas zonu, tiks padarīti vieglāki, sākot ar 2016.gada oktobri, viņš norādīja.
Brisele "vismaz reizi mēnesī rūpīgi uzraudzīs" to, kādu progresu Turcija ir panākusi, piebilda Tusks.
Davutoglu savukārt norādīja, ka vienošanās "piešķirs jaunu enerģiju" Turcijas sarunām par dalību ES, kurās tikpat kā nekāda virzība uz priekšu nav notikusi kopš 2005.gada.
"Neviens neko nevar garantēt Sīrijas jautājumā, mēs nezinām, kas notiks Sīrijā, bet es varu jums apsolīt, ka Turcija izpildīs visus kopīgā plāna solījumus. Mūsu mērķis ar ES ir novērst jaunus bēgļu viļņus no Sīrijas un risināt pastāvošo bēgļu krīzi," viņš sacīja.
"Šie trīs miljardi eiro tiks Turcijā iztērēti bēgļiem, tie nav Turcijai," uzsvēra premjers.
Šo naudu Turcijai būs jāizlieto, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem savā teritorijā, novēršot viņu ceļošanu tālāk. Tādējādi būs jaunas nometnes, atbalsta programmas, kā arī izglītības un darba iespējas. Saskaņā ar starptautisko bēgļu organizāciju datiem, šogad Grieķijas krastus ir sasnieguši vairāk nekā 700 000 migrantu, un lielākā daļa no viņiem nāk no Turcijas un kādu laiku ir dzīvojuši Turcijas nometnēs.
Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers arī atklāja, ka līdz 15. decembrim Eiropas Komisija izstrādās Sīrijas bēgļu uzņemšanas plānu no Turcijas, un vairākas valstis ir gatavas piedalīties un atslogot Turcijas nometnes, uzņemot cilvēkus no tām. Bet sīkākas un precīzākas detaļas arvien ir apspriešanā.
Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") sacīja, ka, viņasprāt, šī palīdzība Turcijai ir nepieciešama, jo citādi nav iespējams apturēt un kontrolēt milzīgo bēgļu plūsmu, kas no Turcijas puses ienāk Eiropā. Kā sacīja premjerministre, ir būtiski spēt laikus saprast, kam tiešām ir vajadzīga palīdzība, un kuri ir ekonomiskie bēgļi, jo ES nevar uzņemt pilnīgi visus, kuri klauvē pie tās durvīm. Arī Latvija piedalīsies Turcijas atbalstā, jo valdība 27.novembrī nolēma, ka Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar ES.
Kritiķi gan šo vienošanos kritizē, saucot to par dubultmorāli. Arī paši Eiropas Savienības līderi sarunās nav dedzīgi piekrituši tik pēkšņai, lielai atvērtībai.
