Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un uzlecošās saules zemi Japānu var kļūt par realitāti jau šogad. Ieinteresētību tajā paudusi gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Japānas premjers Sindzo Abe.
“Nodrošināt brīvu tirdzniecību ar Vāciju ir Japānas interesēs. Nebūtu pieļaujama situācija, kurā tikai ierobežotai ļaužu grupai būtu iespēja uzkrāt bagātības vai ļaunprātīgi izmantot priekšrocības,” uzskata Japānas premjerministrs Sindzo Abe.
Droni, virtuālā realitāte, cilvēkiem līdzīgie roboti un pilnībā automatizēti lidostu risinājumi ar personalizētiem paziņojumiem pasažieriem. Nākotne ir tagad, un septiņas dienas tā apskatāma Hanoverē. Sagaidāms, ka izstādi šajā laikā apmeklēs vismaz 200 tūkstoši cilvēku.
Attiecībā uz brīvās tirdzniecības līgumiem Merkele Eiropas nostāju pauda preses konferencē pēc tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš minēja divpusēju līgumu starp ASV un Vāciju. Kā norādīja Vācijas valdības vadītāja – tas nozīmētu līgumu nevis ar Vāciju vienu, bet gan ar visu ES. Turklāt, pretstatā protekcionismam, kas dzirdams no ASV vadītāja puses, ES ieskatā brīvā tirdzniecība sniedz savstarpēju labumu abām pusēm.
„Es personiski nedomāju, ka sarunu vešana būtu jāveic Vācijai. Mēs esam deleģējuši šīs kompetences ES. Tādēļ ES, proti, Eiropas Komisijai, jāīsteno sarunas dalībvalstu vārdā. Tas nekādi netraucē mums panākt vienošanos. Un tādā gadījumā tas patiesībā kvalificēsies kā divpusējais līgums starp ES un ASV,'' sacīja Merkele.
ES nule noslēgusi vienošanos par brīvo tirdzniecību ar Kanādu. Tāda ir arī ar Dienvidkoreju. Turklāt vienošanās ar Seulu tiek bieži minēta kā spilgts piemērs abpusējam izdevīgumam. Tā rezultātā gan ES, gan Dienvidkorejā radās tūkstošiem jaunu darbavietu un ievērojami pieauga savstarpējie tirdzniecības rādītāji.
"CeBIT" ir pasaules lielākā digitālo tehnoloģiju izstāde, un Hanovere ir pasaulslavena ar savām mesēm jeb tirdzniecības izstādēm. Tomēr, kā, apmeklējot izstādi, uzsvēra Merkele, pašai Vācijai vēl ir daudz, kur tiekties. Šī gada partneris Japāna ir tai tālu priekšā digitālo tehnoloģiju ziņā. Pasaules 100 tehnoloģiju firmu galvgalī vairāk nekā ceturtā daļa ir Japānas uzņēmumu. Tomēr šajā simtniekā pagaidām nav vēl neviena Vācijas uzņēmuma. Pat par spīti tam, ka tā ir vadošā ES ekonomika.
