Kāda sīriešu ģimene Libānā bija lūgusi piešķirt vīzu Beļģijā, pamatojoties uz humāno krīzi dzimtenē un to, ka ģimene ir cietusi arī no vardarbības šī konflikta dēļ.
Taču tiesas lēmums tai bija nelabvēlīgs. Luksemburgā bāzētā tiesa norādīja, ka dalībvalstīm nav pienākuma obligāti piešķir humānās vīzas patvēruma meklētājiem un tā to var darīt brīvprātīgi saskaņā ar saviem valsts nacionālajiem tiesību aktiem.
Tiesa arī piebilda, ka Eiropas Savienības (ES) vīzu kodekss pieļauj uzturēšanās laiku ne ilgāku par trim mēnešiem, bet sīriešu ģimenes iesniegtais pieteikums un uzturēšanās atļauja pārsniedz šīs 90 dienas.
Ļaujot trešo valstu pilsoņiem iegūt ieceļošanas vīzas, lai saņemtu starptautisko aizsardzību ES valstī pēc pašu izvēles, tiktu "grauta" bloka patvēruma sistēmas "vispārējā struktūra". Labvēlīga tiesas lēmuma gadījumā tas arī nozīmē vēl vairākus desmitus tūkstošu bēgļu straumes uz Beļģijas vēstniecībām Turcijā un citviet, lai iegūtu humāno vīzu, pauda beļģu politiķis Teo Frankens.
