Par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Turciju, piektdien sprieda visi ES ārlietu ministri. Šīs jau tā nebūt ne vieglās attiecības sarežģījās pēc valsts apvērsuma mēģinājuma izgāšanās pagājušā gada jūlijā. Pēc tā Turcijas prezidents Redžejs Tajips Erdogans ''piegrieza varas skrūves" un uzsāka lielo tīrīšanu. 5000 augstskolu pasniedzējus atlaida, 130 žurnālistus ielika cietumā, 125 000 ierēdņu atlaida vai atstādināja.
Pat Turcijas pārstāvniecībā NATO, Briselē rindas kļuvušas retākas un tās aizpilda cilvēki bez pieredzes un bieži vien bez adekvātām valodu zināšanām.
Šomēnes Turcijā notikušais referendums, kurā ar nelielu balsu pārsvaru tika nobruģēts ceļš Turcijas prezidenta Erdogana vēl tālākai varas palielināšanai, licis Eiropas Padomei atsākt Turcijas novērošanu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
"Turcijai šis ir izaicinājumu pilns laiks. Tikko pieņemtie papildinājumi konstitūcijai neatbilst mūsu kopīgajai izpratnei par demokrātiju," teica Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāte no Igaunijas Marianne Mikko.
Cilvēktiesību pārkāpumi Turcijā nozīmē arī galvas sāpes Eiropas politiķiem, jo Turcija šobrīd risina sarunas par iestāšos ES.
"Pašreizējā situācija nav ilgtspējīga, un tas zināmā mērā ir frustrējoši abām pusēm. Bet ir tik daudz domu, kur mums vajadzīga korekta, draudzīga un produktīva sadarbība, ka mums vajag kopā ar mūsu turku kolēģiem meklēt, kā varam uzlabot situāciju," teica Eiropas Komisijas kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.
Eiropas politiķi izvairās Erdoganu pārāk atklāti kritizēt, baidoties apdraudēt trauslo vienošanos par Sīrijas bēgļu plūsmas apturēšanu.
"Es nedomāju, ka kādas sankcijas vai mūsu spiediens kaut ko izmainīs. Mums ir jāsadarbojas, jo tas ir mūsu partneris, tā ir NATO dalībvalsts, tā ir ļoti svarīga valsts – mums jāveido dialogs," vērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Arī eiroparlamentārieši debatēs šonedēļ aicinājuši apskatīt ES un Turcijas attiecības – norādot, ka Turcijas iestāšanās sarunas ES nav iespējams turpināt un jāmeklē citi sadarbības modeļi.
"Tas, ko mēs sagaidām no Eiropas Savienības, ir skaidrs. Eiropai jātiek vaļā no sava apjukuma attiecībā uz Turciju un pašai jāizlemj sava nākotnes vīzija.
Vai Eiropa turpināsies kā kristiešu savienība vai Eiropa paplašināsies un ietvers arī Turciju? Vispirms viņiem pašiem tas jāizdomā. Mēs ceram, ka viņi spēs to arī paskaidrot. Dažās valstis tagad saka – Turcija nekad nebūs Eiropas Savienībā, citi saka – sasauksim referendumu, bet tāpat neuzņemsim Turciju, pat ja tā izpildīs visus kritērijus. It kā Turcija teiktu – te mēs nākam, atveriet durvis!" ironizēja Turcijas premjerministrs Binali Jildirims.
Tiesa gan, daudzi eksperti norāda, ka Turcija tās prezidenta Erdogana vadībā nemaz nevēlas kļūt par ES dalībvalsti un klausīt Briseli. Neoficiāli tiek norādīts, ka Turcija šobrīd vairāk tuvinās Krievijaii un Irānai, nevis Eiropas Savienībai.
