Eiropas Savienības ārlietu ministriem Briselē bija vajadzīgas vairākas stundas, lai vienotos par atbildes soļiem Krievijai pēc jauniem vardarbības aktiem Ukrainā aizvadītās nedēļas nogalē, kur kaujinieku uzbrukumā Mariupolei nogalināja 30 cilvēku, bet vairāk nekā 100 ievainoja. Vienošanās paredz gan paplašināt tā „melno sarakstu”, gan gatavošanos stingrākiem grožiem.
„Mēs esam nolēmuši pagarināt sankcijas tām personām un uzņēmumiem, kurus iekļāvām sarakstā aizvadītā gada martā. Šīm sankcijām drīzumā ir jānoslēdzas, taču mēs tās pagarināsim līdz septembrim,” norādīja ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Ministri arī vienojās, ka nedēļas laikā taps saraksts ar vēl jauniem vārdiem, kurus pievienos jau esošajam. Tas ārlietu ministriem būs jāapstiprina nākamajā tikšanās reizē 9.februārī.
„Un trešā lieta – Eiropas Komisijas un Ārējās darbības dienesta eksperti sāks gatavot priekšlikumus jebkādiem citiem pasākumiem, kurus varētu likt lietā, ja spriedze Ukrainā tuvākajā laikā nemazināsies un lai panāktu Minskas vienošanās īstenošanu,” sacīja Mogerīni.
Pie sarunu galda esot valdījusi visai saspringta gaisotne. Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina medijiem to nodēvējis par ļoti emocionālu. Federika Mogerīni gan nepiekrita, ka tā būtu bijusi sakāpinātāka nekā citās reizēs, taču nenoliedza - ne visas valstis ir bijušas par vēl stingrāku rīcību pret Krieviju.
Grieķija, kurā nesen varu ieguvuši kreisie radikāļi, savu nostāju neesot mainījusi un tālākām sankcijām nav piekritusi.
„Grieķijas ministrs pieturējās pie savas valsts pozīcijas, kas, kā jūs zināt, mainījās dienu laikā. Es zvanīju Grieķijas premjerministram, lai ne tikai viņu apsveiktu, bet arī izrunātu šodienas sanāksmes saturu. Ministrs šodien pieturējās pie valdības pozīcijas, taču viņa attieksme bija ļoti konstruktīva,” atklāja Mogerīni.
Latvija ar iznākumu ir apmierināta, atzīst Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zanda Kalniņa- Lukaševica („Vienotība”), kura sarunās Briselē aizstāja ārlietu ministru.
Papildus jautājumam par sankcijām panākta arī vienošanās par ES stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšanu kā atbildi Krievijas propogandai. Tādēļ uzdots izveidot īpašu komunikācijas komandu, kurai būtu jāsniedz proaktīvi ES informācija un jāatspēko Krievijas propaganda.
Pieņemts arī lēmums atbalstīt neatkarīga medija attīstību reģionā, pauda Kalniņa-Lukaševica.
Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa norāda, ka Grieķija ar savu jauno valdību nav vienīgā ES dalībvalsts, kura atturīgi raugās uz sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Arī Luksemburgas, Ungārijas, Bulgārijas, Slovākijas un citu valstu ārlietu ministri norādījuši, ka īsti vairs nevēlas padziļināt sankcijas.
Jau iepriekš mediju rīcībā bija nonākusi informācija, ka „melnajā sarakstā” varētu būt 28 personas, taču jaunu ekonomisko sankciju, kā saka neoficiāli avoti, visticamāk, nebūs.
Vēstīts, ka līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
