Lēmumu par saraksta papildināšanu ceturtdien pieņēma 28 ES vēstnieki.
"Melnā saraksta" papildināšana ir "atbilde uz separātistu balsojumu, kas apdraud Minskas protokola ieviešanu."
Iepriekš, septembra beigās, Eiropas Savienība (ES) bija nolēmusi turpināt pret Krieviju ieviestās sankcijas, jo miera plāns Ukrainas austrumiem netiek pilnībā īstenots dzīvē. Sankcijas varēs pārskatīt tikai tad, ja tiks saņemtas ziņas par reālām izmaiņām reģionā.
Pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām.
