Eiropas Savienības līderu samits Briselē noslēdzies ar vienošanos gaidīt, līdz Lielbritānija iesniegs oficiālu rakstisku ziņojumu par referenduma iznākumu un pieteiks izstāšanos no Eiropas Savienības.
Paziņojumā līderi pauž nožēlu par Lielbritānijas referenduma iznākumu, bet respektē britu vairākuma vēlmi. Līdz valsts izstāsies no ES, visi savienības likumi un noteikumi būs saistoši Lielbritānijai.
Tāpat ES līderi norāda, ka būtu vēlams, lai Lielbritānijas valdība pēc iespējas ātrāk oficiāli iesniegtu pieteikumu par izstāšanos no ES, lai izvairītos no ieslīgšanas ilgajā neskaidrības periodā. Paziņojumā arī uzsvērts, ka nekādas sarunas nevar uzsākt pirms oficiāla pieteikuma iesniegšanas. Pēc paziņojuma saņemšanas Eiropas Padome pieņems vadlīnijas sarunām ar Lielbritāniju.
„Kamēr tas nav noticis, nekādas sarunas nevar sākties,” to apstiprināja arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Eiropas Komisijas prezidents trešdien arī uzsvēra, ka Lielbritānijas gadījumā nebūs nekādu izņēmumu attiecībā uz vienoto tirgu, tā kā aiziešana no Eiropas Savienības nozīmē, ka britiem nāksies pārslēgt līgumus, tā kā to dara ikviena trešā valsts, kas nav blokā.
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons vēl otrdien savā pēdējā preses konferencē norādīja, ka Karaliste vēlēsies saglabāt ciešākās iespējamās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību.
ES līderu paziņojumā arī pausta cerība, ka Lielbritānija būs tuvs ES partneris. Bet visi līgumi ar Apvienoto Karalisti būs jābalsta uz pienākumu un tiesību principiem.
Paziņojumā arī atzīts, ka referenduma iznākums rada jaunu situāciju Eiropas Savienībai, bet ES līderi ir apņēmības pilni būt vienoti un turpināt darbu ES ietvaros, lai statos pretim 21. gadsimta izaicinājumiem un meklēt risinājumus “mūsu nāciju un cilvēku interesēs”. Paziņojumā pausta gatavība risināt jebkuras grūtības, kuras var izraisīt pašreizējā situācija.
Paziņojumā uzsvērts, ka ES ir vēsturisks miera, labklājības un drošības sasniegums Eiropā, un tas “paliek mūsu vienotais rāmis”, lai gan tiek atzīts, ka daudzi cilvēki nav apmierināti ar pašreizējo situāciju gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī. Un eiropieši “sagaida no mums labāku rīcību, nodrošināt drošību, labklājību un cerības uz labāku nākotni.
Tāpēc ES līderi plāno sākt strādāt pie ES kā 27 valstu nākotnes, kam būs nepieciešams valstu un to valdību vadītāju atbalsts. Līderi vienojās nākamajā sanāksmē tikties 16. septembrī Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, tā kā Slovākija jau piektdien kļūs par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti. Arī Bratislavā, tāpat kā trešdien, tiksies tikai 27 dalībvalstis - bez Lielbritānijas.
Trešdien, 29.jūnijā, Briselē ieradusies arī Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, kura ar Eiropas Savienības institūciju vadītājiem individuālās pārrunās paudusi skotu vēlmi palikt Eiropas Savienībā pēc tam, kad Lielbritānija nobalsojusi par izstāšanos no bloka.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs norādījis, ka ir uzklausījis un pieņēmis zināšanai skotu premjerministres sacīto.
Skotija bija viena no tām Lielbritānijas daļām, kuras iedzīvotāji - tāpat kā Ziemeļīrijā - lielā pārsvarā balsoja par palikšanu blokā un tagad sola sarīkot referendumu par neatkarību no Lielbritānijas, lai nezaudētu iespēju palikt Eiropas Savienībā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmes otrajā dienā, 29.jūnijā, pirmo reizi vēsturē dalībvalstis nāks kopā nepilnā sastāvā – bez Lielbritānijas, lai izrunātu tālāko situāciju saistībā ar britu lēmumu izstāties no ES. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons iepriekš oficiāli atvadījās no pārējiem valstu vadītājiem un arī medijiem pavēstīja, ka šis ir viņa pēdējais samits.
Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka rudenī atkāpsies no premjera amata.
