Tusks arī piebilda, ka sarunām par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības ir dots stingrs un godīgs politiskais mandāts.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība apņemas sarunas vadīt pakāpeniski – vispirms nokārtot attiecības ar pagātni un tad ķerties pie nākotnes. Tātad vienoties par trīs galvenajiem punktiem – par to, kādas būs turpmākās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, dzīvojot, strādājot Lielbritānijā, un to britu tiesības, kuri īsāku vai garāku laiku būs Eiropas Savienībā.
Nauda – maksājumi un saistības, kas Lielbritānijai veicamas, vēl esot Eiropas Savienības dalībvalstij.
Īrija – turpmākās tirdzniecības, ekonomikas un politiskās attiecības ar Lielbritānijas vistuvāko kaimiņu, kas no „Brexit” varētu ciest visvairāk. Ja briti izstājas no ES un no muitas ūnijas, tas nozīmē, ka starp Īriju un Ziemeļīriju atjaunos stingru robežkontroli. Tas var apdraudēt mieru Ziemeļīrijā, kuru atnesa 1998.gadā parakstītais Lielās piektdienas miera līgums, kas izbeidza gadu desmitiem ilgušu vardarbību. Līgums arī paredz – ja Ziemeļīrija referendumā nobalso par pievienošanos Īrijai, tad tas ir iespējams.
Īrijas premjerministrs Enda Kenijs sanāksmē arī rosināja Eiropas Savienības līderus atbalstīt Ziemeļīrijas automātisku palikšanu Eiropas Savienībā, ja tās iedzīvotāji sarīkotu referendumu un vairums nobalsotu par pievienošanos Īrijai. Tas būtu gluži kā Vācijas apvienošanās gadījumā 1990. gadā. Līderi šo lūgumu ir atbalstījuši.
Vadlīnijās ir uzsvērts, ka vajadzētu izvairīties no stingri kontrolētas robežas atjaunošanas starp Lielbritāniju un Īriju.
Latviju interesē Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības
Vadlīnijās saglabāts princips, ka sarunās ar Lielbritāniju ES 27 valstis ir vienotas, un neviena no valstīm ar Lielbritāniju nerisina atsevišķas sarunas. Tiek uzsvērts, ka būtiski ievērot arī visus pārējos pamatprincipus - vienotā tirgus integritāte, līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, godīga visu dalībvalstu interešu ievērošana, informēja Valsts kanceleja.
Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas interesē Latviju šajās sarunās, ir Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesisko aizsardzība.
“Runājot par ES pilsoņu tiesībām, nozīmīgākās diskusijas gaidāmas par tiem cilvēkiem, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par pieciem gadiem – svarīgi ir saprast, vai uz viņiem nākotnē attieksies tādas pašas garantijas, kādas ir tiem ES pilsoņiem, kuri jau šobrīd Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus,” sacīja Kučinskis.
Pilsoņu tiesību jautājums aktuāls ir ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām ES valstīm. Noteikts, ka pilsoņu tiesību garantēšana būs prioritāte sarunās.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, lai Lielbritānija pilda visas finansiālās saistības, ko uzņēmusies, esot dalībvalsts, tostarp Kohēzijas politikā un Kopējā lauksaimniecības politikā.
Kučinskis norāda, ka nākotnes attiecībās Latvijai svarīgi, ka veidojam tādu sadarbības modeli, kas ļautu saglabāt iespējami ciešas ekonomiskās saites ar Lielbritāniju. Lai sadarbības nosacījumi mums visiem ir vienādi, un varam strādāt godīgas konkurences apstākļos.
Tāpat Latvija ir ieinteresēta ES – Lielbritānijas partnerībā citās būtiskās jomās – ārlietās, drošībā un aizsardzībā, iekšlietās.
Londonai būs daudz iebildumu
Lielbritānijas valdība jau ir paudusi neapmierinātību ar maksājumiem Eiropas Savienības fondos, kā arī pretēji Eiropas Savienības iecerei vēlētos, lai sarunas gan par šķiršanos, gan par nākotnes attiecībām notiktu vienlaikus.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers arī paši nesen viesojās Londonā, un noprotams, ka arī šīs vizītes laikā, viņu sarunas ar britu politiķiem nebija vieglas.
Šonedēļ jau Vācijas kanclere Angela Merkele izteicās, ka briti dzīvo ilūzijās par šīm sarunām. Tam sestdien te izskanēja vēl viens apstiprinājums.
“Man dažbrīd liekas, ka mūsu britu draugi – tiesa ne visi – par zemu novērtē tās tehniskās grūtības, kas gaidāmas. Viens un nebūt ne viegls jautājums par pilsoņu tiesībām ir faktiski 25 dažādu jautājumu komplekts, kas jāatrisina. Un tas prasīs laiku,” sacīja Junkers.
“Ja mēs gribam būt precīzi un nodrošināt garantijas mūsu pilsoņiem, tas prasīs ārkārtīgi daudz laika. Taču mēs esam jau sagatavojuši tekstu, kuru varētu nekavējoties pieņemt, ja mūsu britu draugi būtu gatavi to tādu parakstīt. Bet tas. visticamāk, nenotiks,” pauda Junkers.
Eiropas Savienības institūciju vadītāji preses zālē Briselē vairākkārt uzsvēra, ka tikai Eiropas Savienībai esot vienotai, varēs panākt arī Lielbritānijai izdevīgu rezultātu, tādejādi vēstot, ka britiem nevajadzētu mēģināt veidot attiecības ar valstīm atsevišķi, lai panāktu izdevīgākus nosacījumus.
Pamatojoties uz sestdien valstu līderu pieņemtajām vadlīnijām, izstrādās detalizētas sarunu direktīvas, ko pieņems 22.maijā.
Lai gan Eiropas Savienība būtu gatava sākt sarunas jau maija nogalē, tās būs iespējamas tikai pēc 8.jūnijā paredzētajām Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām. Tajās premjerministre Terēza Meja cer nodrošināt sev spēcīgāku mandātu sarunu procesā.
