Pēc vairāku stundu apspriedes ES ārlietu ministri Briselē vienojušies par virkni pasākumu, kurus izvērsīs pret Krieviju, reaģējot uz Malaizijas lidmašīnas notriekšanu Austrumukrainā. Līdz nedēļas nogalei būs zināms pilns Krievijas personu un kompāniju saraksts, kuras Krievijā tieši gan finansiāli, gan materiāli atbalsta lēmuma pieņēmējus, kas tieši atbildīgi par centieniem okupēt Ukrainu.
Ārlietu ministri arī izskatījuši iespēju Luganskas un Doņeckas tā saucamo tautas republiku grupējumus iekļaut teroristisko organizāciju sarakstā. To nav bijis iespējams izdarīt uzreiz, jo lēmumam nepieciešami precīzi juridiski risinājumi.
Ministri arī vienojušies, ja tuvākās dienas laikā nebūs progresa un prokrieviskie separātisti joprojām neļaus Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietai piekļūt starptautiskajiem izmeklētājiem un nenotiks pienācīga bojā gājušo nogādāšana Nīderlandes valdības rīcībā, tad konkrētās jomās pret Krieviju piemēros sankcijas.
Tās būs iespējas aizņemties naudu vai pārkreditēties Eiropas finanšu tirgos, sadarbība aizsardzībā. Tiesa gan, tas neattieksies jau uz noslēgtiem ieroču pārdošanas līgumiem, piemēram, Francijas kuģi „Mistral”, kas Krievijā nonāks jau oktobrī. ierobežojumi būs duālās nozīmes tehnoloģijām, kuras var izmantot gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem, jaunajām tehnoloģijām, īpaši uzsverot enerģētiku, piemēram, gāzes, naftas ieguves iekārtas, kuras Eiropa Krievijai vairs nevarēs pārdot.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) norāda, ka pēc aviokatastrofas Austrumukrainā ilūzijas par Krieviju zaudējušas pat tās valstis, kuras līdz šim bijušas par saudzīgāku politiku, taču, viņaprāt, lēmumam par ieroču pārdošanas aizliegumu vajadzēja būt stingrākam.
Ja progress no Krievijas puses nesekos, tuvākajās nedēļas Briselē rīkos jaunu ārkārtas sanāksmi Briselē.
Ziņots, ka ES jau divas reizes ieviesa sankcijas pret Krieviju, taču tās skāra daļu Krimas un Krievijas amatpersonu, kas bijušas tieši iesaistītas Krimas aneksijā un iebrukumā Ukrainā. Iespēja, ka sankcijas varētu kļūt stingrākas, palielinājās pēc pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanas, par ko gan neviens atbildību nav uzņēmies un notikušais līdz galam vēl nav noskaidrots. Tomēr ES valstis saniknoja Krievijas politiku atbalstošo kaujinieku rīcība, neļaujot izmeklētājiem strādāt notikuma vietā un pavirši izturoties pret katastrofā bojāgājušo cilvēku mirstīgajām atliekām.
