Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ziemeļīrijas viedoklis: "Brexit" var noslaucīt atjaunoto dzīvi līdz pamatiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atskaites par industrijas «dotācijām» mediķiem – nepārskatāmas un nekontrolētas

Vai Apvienotās Karalistes izstāšanās nozīmētu Eiropas Savienības beigu sākumu?

ES beigu sākums vai ierastā dzīve – kas eiropiešus sagaida pēc iespējamā «Brexit»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Referendums par Lielbritānijas turpmāko palikšanu Eiropas Savienības (ES) sastāvā notiks jau ceturtdien, 23.jūnjā. Daži brīdina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nozīmētu ES beigu sākumu. Tāds pats liktenis varētu piemeklēt arī visu pēc Otrā pasaules kara radīto drošības struktūru.

Kamēr vairums Briseles ekspertu un politiķu uzskata, ka no Lielbritānijas atdalīšanās zaudētājos būs abas puses – gan Londona, gan pārējā ES, liela daļa eiropiešu ir pārliecināti, ka nekas slikts no tā nenotiks. Vai racionālie argumenti spēs uzvarēt emocijas? Un kādu ietekmi uz pārējo ES varētu atstāt Apvienotās Karalistes izstāšanās? To skaidroja Latvijas Radio raidījums "Īstenības izteiksme".

Cietīs ārzemēs dzīvojošie briti

Briselē ir pelēka un vēsa vasaras diena. Lietus, kā ierasti, ir radījis pamatīgus sastrēgumus, un cilvēki steidzīgi spraucas garām automašīnām un arī viens otram. Tikpat pelēcīgs noskaņojums ir arī daudziem Briselē dzīvojošajiem britiem, jo pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums vēlētāju gatavojas balsot par izstāšanos no ES. Tieši ārzemēs dzīvojošos britus referenduma iznākums ietekmēs vistiešāk.

Starp viņiem ir arī 27 gadus vecais Heidns Hammerslijs. Latvijas Radio viņu satiek vienā no Luksemburgas laukuma kafejnīcām, Eiropas institūciju kvartālā. Turpat ap stūri ir arī viņa darbavieta – nevalstiskā organizācija, kas nodarbojas ar autisma jautājumiem.

"Tas, protams, skar mani personīgi, jo es dzīvoju kontinentālajā Eiropā.

Un ir bail iedomāties, ka mēs varētu pazaudēt visus tos labumus, kas mums pašreiz ir, zaudēt šo lielisko brīvību dzīvot ikvienā no 28 valstīm. Mani tas nopietni satrauc,” atzina Hammerslijs.

Hammerslijs nāk Kolčesteras, kas atrodas Anglijas dienvidaustrumos, un ir pavadījis Briselē aptuveni 3,5 gadus. Jaunais vīrietis cer, ka pie jebkura nobalsošanas iznākuma viņam nenāksies piespiedu kārtā atgriezties dzimtenē.

"Man šķiet, ka cilvēki, kas jau tagad dzīvo ārzemēs, varēs tur palikt. Man ir grūti iedomāties, kā praktiski varētu viņus visus izraidīt. Un it sevišķi man ir grūti iedomāties, kā kāds varētu piespiest pamest Lielbritāniju visus tos cilvēkus, kuri tur pašreiz dzīvo. It sevišķi ņemot vērā, ka tik daudzi uzņēmumi ir atkarīgi no citu Eiropas valstu darbiniekiem. No morālā viedokļa tas būtu ļoti problemātiski. Bet arī tīri praktiski es nedomāju, ka to var viegli izdarīt," atzina Hammerslijs.

Lai pārliecinātu savus tautiešus, Hammerslijs bija devies uz Lielbritāniju un brīvprātīgi iesaistījies aģitācijas kampaņā. Tas lika viņam apjaust, cik grūti ir pārliecināt tos, kuri ir nolēmuši balsot par izstāšanos.

"Tas, kas mani kaitina visvairāk, ir divkosība par demokrātisko deficītu, ko mēs tik pat labi redzam arī Lielbritānijā. [...]

Cilvēki bieži piesauc nepieciešamību glābt nacionālo veselības aprūpes sistēmu. Bet tās pastāvēšana ir atkarīga no medmāsām, kas nāk no citām Eiropas valstīm. Šī sistēma ļoti iegūst no visiem augsti kvalificētiem darbiniekiem, kas ierodas no ārzemēm," atzīst vīrietis.

"Brexit" atbalstītāji piesauc migrāciju

Šis brits nav vienīgais, kurš pēdējās dienās pirms nobalsošanas jūtas nomākts. Līdzīga noskaņa valda daudzviet Briselē, apgalvo pētnieks Stīvens Blokmans no Eiropas Politikas studiju centra.

"Es teiktu, ka Briselē valda zināms izmisums. Noskaņojums ir visnotaļ nomākts, jo kontinenta iedzīvotāji redz, kā salinieki spēlējās ar savu nākotni Eiropas Savienībā. Un tas ir drauds viņu stabilitātei un konstitucionālai nākotnei, kā arī kaitīgi viņu sociālām un ekonomiskām interesēm, jo neviens pašlaik nezina, kādas attiecības varētu valdīt starp Eiropas Savienību ar tās vienoto tirgu un Lielbritāniju," norāda Blokmans.

Blokmans uzsver, ka galvenais arguments, ko izmanto izstāšanās atbalstītāji, ir migrācija. Proti, esot ārpus ES, Lielbritānijai būšot vieglāk ierobežot iebraucēju skaitu. Un tas ir emocionāli spēcīgs arguments, jo daļēji balstās cilvēku bailēs.

"Lai gan tas nav īpaši pārliecinošs vai faktos balstīts arguments, tas labi saskan ar vispārējām bailēm no patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kas pašreiz valda visā Eiropā. Un jāsaka, ka tad, kad izstāšanās kampaņas rīkotāji runā par migrāciju, viņi nepapūlas paskaidrot, ka runa šajā gadījumā ir tikai par citu Eiropas valstu pilsoņiem. Viņi tam liek izskatīties tā, it kā ārpus Eiropas Savienības Lielbritānijai būtu vieglāk tikt galā ar migrāciju kopumā," atzīmē Blokmans.

Tomēr Liberāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Gijs Verhofštads apgalvo, ka izstāšanās gadījumā iebraucēju Apvienotajā Karalistē varētu kļūt pat vairāk, nevis mazāk.

Viņš atsaucas uz pašreiz pastāvošo vienošanos starp Lielbritāniju, Īriju un Franciju. Saskaņā ar to britu robežsargi pārbauda visus ceļotāju dokumentus vēl Francijā pirms izbraukšanas. Izstāšanās gadījumā šī vienošanās varētu beigt savu pastāvēšanu, saka Verhofštads.

"Ja Lielbritānija izstājas, tad ir skaidrs, ka esošā vienošanās vairs nebūs spēkā. Un kopš tā brīža visi migranti, kuri vēlas doties uz Lielbritāniju, kāps laivās vai dosies tur ar vilcienu zem Lamanša šauruma. Bez šī līguma britiem būs jāsastopas ar tūkstošiem un tūkstošiem migrantu, kuri jau tagad gaida šādu iespēju uz Francijas robežas," atzīmē Verhofštads.

Eksperts: Lielbritānija neizbēgs no imigrantiem

Tāpat arī 1,2 miljoniem britu pilsoņu, kuri dzīvo citās ES valstīs, būšot jākārto darba atļaujas un vīzas, uzsver Eiropas Parlamenta Liberāldemokrātu grupas vadītājs.

"Tādēļ tā vietā, lai ierobežotu migrāciju, izstāšanās nozīmēs milzīgu papildu administratīvo slogu, ko radīs ārvalstīs dzīvojošie Lielbritānijas iedzīvotāji, jo viņiem būs jākārto vīzas un darba atļaujas, kas nav jādara tagad," atzīmē Eiropas Parlamenta deputāts.

Izstāšanās piekritēji gan saka, ka tā ir vēlētāju iebiedēšana. Viņuprāt, briti arī turpmāk varēs palikt dzīvot un strādāt citās Eiropas valstīs. Turklāt, britu tirgus ir tik liels un nozīmīgs, ka vācieši, itāļi un francūži gribēs turpināt tur tirgot savas preces. Tādēļ arī ar britu ekonomiku nekas slikts nenotikšot.

Tomēr, ja briti pēc iespējamās izstāšanās gribēs saviem pilsoņiem saglabāt iespēju strādāt citviet Eiropā, tādas pašas tiesības attiecībā uz darbu Lielbritānijā pieprasīs arī 27 ES valstu pilsoņi.

Tādēļ Žolts Dorvašs no Briseles domnīcas "Breugel" uzskata, ka brīva darbaspēka kustība, visticamāk, būs daļa no jebkuras potenciālās vienošanās starp Eiropu un Apvienoto Karalisti, ja tā nolems pamest bloku.

"Lielbritānijas sabiedrība diezgan strauji noveco. Ne tik strauji kā dažas citas rietumvalstis, bet tomēr dzimstības koeficients ir 1,8. Tas nozīmē, ka bērnu piedzimst mazāk un tuvākajās desmitgadēs krietni mazākam strādājošo cilvēku skaitam būs jāuztur krietni lielāks pensionāru skaits.

Līdz ar to - bez iebraucējiem valdībai nāksies jūtami samazināt pensijas, ieviest maksu par noteiktiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī samazināt dažādus sociālos pabalstus.

Tādēļ, manuprāt, labākais risinājums Lielbritānijai būtu uzņemt šos jaunos cilvēkus, kuri vēlas strādāt. No tā iegūs gan iebraucēji, gan arī briti,” uzsver Dorvašs.

Nesenais Dorvaša pētījums faktiski vēlreiz apliecina jau iepriekš zināmo faktu, ka iebraucēji Lielbritānijā rada lielāku ekonomisku pienesumu, nekā viņi paņem no sociālā budžeta. Vairums imigrantu ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un bērnu viņiem vai nu nav nemaz, vai arī ir tikai daži. Tādēļ šie cilvēki lielākoties vēlas un ir gatavi uzreiz sākt strādāt. Un to, ka Anglijas ekonomikai šie cilvēki ir nepieciešami, apliecina vēsturiski zems bezdarba līmenis, saka "Breugel" eksperts.

"Diemžēl Lielbritānijas diskusijās dominē emocionālie faktori. Cilvēki redz, ka viņiem ir jāgaida ilgāk rindā pie ārsta, ka kopā ar viņu bērniem mācās iebraucēju bērni, kuri bieži vien slikti pārvalda angļu valodu, un tas palēnina apmācības procesu. Viņi jūt, ka atsevišķas darbavietas ir aizņēmuši ārvalstnieki vai arī algu līmenis ir pazeminājies, jo iebraucēji ir gatavi strādāt par mazāku algu. Līdz ar to ir tiešām daudz emocionālu un arī uz nostāstiem balstītu argumentu. Bet, ja mēs paskatāmies uz konkrētiem faktiem, tad situācija ir krietni vien labāka," norāda Dorvašs.

"Brexit" ietekme uz ES – grūti paredzama

Ja runājam par to, kādu ietekmi uz ES varētu atstāt iespējamā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, tad aptaujātie eksperti vienprātīgi atzīst, ka to pašreiz ir grūti precīzi paredzēt.

Daži saka, ka tas var iedragāt tā dēvēto Eiropas drošības arhitektūru, kas tika uzbūvēta pēc Otrā pasaules kara un kopš tā laika ir nesusi mieru mūsu kontinentam. Pie šādiem cilvēkiem ir pieskaitāms arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.

Intervijā Vācijas laikrakstam “Bild” Tusks ir sacījis, ka viņš kā vēsturnieks uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās var nozīmēt esošās Eiropas politiskās civilizācijas gala sākumu.

Ja briti pamet bloku, rodas jautājums, kurš būs nākamais. Tas var iedot jaunus spēkus arī populistiem un radikāliem spēkiem citās valstīs, kā arī iedragāt Eiropas vienotību. Uz to netieši atsaucās gan NATO ģenerālsekretārs, gan viņa vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

"Mēs apzināmies, ka tā ir Lielbritānijas pilsoņu neatkarīga izvēle. Un es nedomāju, ka tas tieši ietekmētu šīs valsts dalību NATO. Tomēr mēs esam satraukti par plašāku izstāšanās ietekmi uz Eiropas vienotību un spēju tikt galā ar milzīgiem ārējiem izaicinājumiem, kas pašreiz pastāv. Ja tas radītu nestabilitātes un iekšējo politisko manevru periodu, tad tas var atstāt ietekmi arī uz mūsu kopējo drošību,” uzsvēra Veršbovs.

Ne tik tieša savos izteikumos nesen apmeklējot Oslo bija ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Tomēr viņa pasvītroja Lielbritānijas lomu kopējās ārpolitikas veidošanā.

"Nē, es neesmu nervoza. Es negribu komentēt iespējamos rezultātus, bet varu tikai pasvītrot, ka kopējā Eiropas Savienības ārējā un drošības politika ir tāda, kāda tā ir un, manuprāt, tā ir stipra un efektīva, lai gan, protams, vienmēr var darīt vairāk, tomēr mēs darām daudz, pateicoties arī Lielbritānijas ieguldījumam. Un turklāt arī Apvienotā Karaliste var izmantot kopējos Eiropas ārpolitikas instrumentus,” uzsvēra Mogerīni.

Norvēģijas premjerministre Erna Solberga vēlāk intervijā izdevumam "Politico" izteicās, ka izstāšanās gadījumā Lielbritānijai tāpat kā Norvēģijai būs jāmaksā par pieeju Eiropas vienotam tirgum. Un daļa no šādas maksas būs nepieciešamība ievērot dažādus ES standartus, par kuriem pašreiz tik ļoti sūdzas britu plašsaziņas līdzekļi un politiķi. Tomēr, esot ārpus bloka, briti nevarēs tieši ietekmēt lēmumus un noteikumus, kurus viņiem vēlāk nāksies ievērot, lai viņu ražotās preces varētu pārdot pārējās 27 valstīs.

Vai politiķiem ir plāns "B" izstāšanās gadījumā?

Atvērts ir arī jautājums par to, vai politiķiem ir jau skaidrs, ko darīt, ja vairums nobalsos par izstāšanos. Pēc "Breugel" eksperta Dorvaša domām, starp Vācijas, Francijas un citu lielvalstu līderiem noteikti tiek apspriests, kā rīkoties šādā gadījumā. Turpretī Blokmans no Eiropas Politikas pētījumu centa par to nav tik pārliecināts.

"Manuprāt nekāds plāns B, C vai D pašreiz netiek gatavots. Un tas notiek viena vienkārša iemesla dēļ. Jebkādas ziņas par šādu plānu esamību var noplūst medijos. Un tas var nākt par labu izstāšanās kampaņas rīkotājiem, kuri teiks: “Paskat, viņi jau gatavojas dzīvei bez mums”,” teica Blokmans.

Tomēr viens ir skaidrs: izstāšanās gadījumā var sākties ilgstošs neskaidrību posms gan Londonā, gan Briselē, gan citviet.

"Tādā gadījumā gan Kameronam, gan finanšu ministram Osbornam, gan citiem, kuri ir aktīvi atbalstījuši palikšanu, nāksies pamest savu amatu. Ja tas notiks, tad varētu nākties rīkot jaunas vēlēšanas, kurās, visticamāk, galvenais jautājums būs: vai mēs esam gatavi samierināties ar šādu iznākumu, ar iznākumu, kas ir radījis tiek lielu šoku gan Lielbritānijā, gan daudzviet Eiropā. Un tā rezultātā nav izslēgts, ka pie varas varētu nākt cits politiskais spēks ar citu mandātu, proti, palikt Eiropas Savienībā,” teica Blokmans.

"Brexit" gadījumā pieļauj britu vilcināšanos 

Pastāv šaubas, vai kāds no politiskajiem spēkiem pat pēc vēlēšanām varētu rīkoties pretēji referenduma rezultātiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un vairāki citi daudzkārt ir brīdinājuši, ka “nē” nozīmē “nē” un nekāda atkārtota referenduma vai kādu papildu nosacījumu, lai izdabātu britiem, nebūs.

Bet nav izslēgts, ka politiķi Londonā mēģinās vilcināt laiku vairākus mēnešus vai pat veselu gadu, oficiāli ar diplomātisko notu nepaziņot Briselei referenduma iznākumu.

Jo no paziņošanas brīža - saskaņā ar Lisabonas līgumu - izstāšanās sarunas ir jāpabeidz divu gadu laikā.

Vairāki novērotāji saka, ka, visticamāk, pārējās valstis sarunās ar britiem būs diezgan nepiekāpīgas. Tas tiks darīts ar mērķi, lai uzskatāmi parādītu eiropiešiem, ka neko labu no izstāšanās nevar iegūt un esot ārpus bloka nevar baudīt gandrīz tās pašas tiesības kā paliekot. Tomēr arī briti ir pieredzējuši sarunvedēji. Tādēļ nav izslēgts, ka viņi var izmantot citus jautājumus, par kuriem tuvākajos gados Eiropai nāksies spriest, lai panāktu sev labvēlīgākus izstāšanās nosacījumus. Žolts Dorvašs no domnīcas “Breugel” gan to apšauba.

“Nē, es tā nedomāju. Šāda uzvedība noteikti saniknotu parlamentu un kontinentālo Eiropu kopumā. Tādā gadījumā viņi izturētos pret Lielbritāniju ļoti slikti un skarbi. Tādēļ briti no tā tikai zaudētu. Es tiešām nedomāju, ka tam būtu kāda liela nozīme sarunās,” teica Dorvašs.

Vairums Eiropas iedzīvotāju vēlas, lai briti paliktu ES. Par to liecina jaunākie pētījuma dati, ko publicēja Bertelsmana fonds. Lai gan pārsvars ir salīdzinoši neliels - 52%. Tāpat par spīti politiķu un ekspertu satraukumam vairums eiropiešu ir pārliecināti, ka arī gadījumā, ja briti pametīs bloku, nekas īpaši slikts ar pārējo Eiropu nenotiks.

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti