ES atbalstīs Balkānu valstis, uzņemot patvēruma meklētāju vilni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) drīzumā iedarbinās palīdzības programmu Balkānu valstīm vairāku miljonu eiro apmērā, lai tām palīdzētu tikt galā ar migrācijas spiedienu. Nedēļas nogalē simtiem bēgļu un migrantu no Grieķijas tomēr iekļuva Maķedonijā, kaut tās varas iestādes iepriekš bija izsludinājušās ārkārtas stāvokli un centās uz robežas apturēt cilvēku pūļus. Tālāk viņi dodas uz ziemeļiem, lai caur Serbiju censtos nokļūt Ungārijā, ES dalībvalstī. Budapešta uz savas robežas sākusi būvēt dzeloņdrāšu žogu.

Dramatiski notikumi aizvadītajā nedēļas nogalē risinājās Balkānos uz Grieķijas - Maķedonijas robežas. Pirms tam - ceturtdien - Maķedonija bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli reģionos pie tās ziemeļu un dienvidu robežām milzīgās patvēruma meklētāju un migrantu plūsmas dēļ, kas ierodas no Grieķijas. Lai apturētu cilvēku straumes, Maķedonija uz robežas ar Grieķiju norīkoja drošības spēkus, piektdien izcēlās sadursmes un tika izmantota arī asaru gāze.

Tomēr sestdienas vakarā vairāk nekā 1500 cilvēku, kas bija iestrēguši pie robežas, tika ļauts to šķērsot, un Maķedonija atcēla ierobežojumus.

Viņi pievienojās tiem simtiem cilvēku, kam jau bija izdevies izlauzties caur policijas kordonu vai ielavīties valstī caur mežainajiem kalniem.

Līdz ar to tūkstošiem migrantu, vairums no kuriem ir sīriešu bēgļi, svētdien ar autobusiem vai vilcieniem devās 180 kilometru garajā ceļā cauri Maķedonijai uz ziemeļiem, kur atrodas robeža ar Serbiju. Tālākais ceļš uz ziemeļiem ved uz Serbijas un Ungārijas robežu, kas gan sākusi būvēt četrus metrus augstu dzeloņdrāšu žogu uz savas robežas, lai censtos novērst migrantu nelikumīgu iekļūšanu valstī. Ungārija ir ES un Šengenas zonas valsts, no kurienes tālāk jau var vieglāk nokļūt tādās valstīs kā Vācija un Zviedrija.

Migrācijas krīzei Maķedonijā un Balkānos kopumā, ko izraisījis karš Sīrijā un citi konflikti reģionā, uzmanīgi seko līdzi Brisele, norādīja Eiropas Komisija preses pārstāve Annika Breidhārta. „Mēs sazināmies ar varas iestādēm un ANO Bēgļu aģentūru. Šobrīd mēs noskaidrojam faktus un ļoti uzmanīgi sekojam līdzi notikumu attīstībai un pasākumiem, ko valdība ir īstenojusi vai gatavojas īstenot," sacīja Breidhārta.

Viņa arī norādīja - lai Balkānu valstīm palīdzētu tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada masu migrācija, drīz tiks iedarbināta īpaša atbalsta pakete vairāku miljonu eiro apmērā. „ES jau sniedz humāno atbalstu Maķedonijas Republikai, lai tai palīdzētu tikt galā ar migrācijas spiedienu. Mēs arī drīz būsim izstrādājuši reģionālo programmu migrācijas pārvaldībai Rietumbalkānos un Turcijā. Programmas apjoms būs astoņi miljoni eiro, un tā sāks darboties septembrī. Mēs esam gatavi turpināt palīdzēt valstīm, kas saskaras ar šādām grūtībām," pauda Breidhārta.

Itālija un Grieķija ir tās valstis, kurās ierodas visvairāk bēgļu un migrantu. Šogad visvairāk tieši Grieķijā - kopš janvāra jau vairāk nekā 160 000. Liela daļa no šiem cilvēkiem tad dodas tālāk uz ziemeļiem, lai šķērsojot Maķedoniju un Serbiju un nokļūtu Ungārijas, proti, ES teritorijā. Maķedonijas valdība saka, ka kopš jūnija vidus valstī no Grieķijas iekļuvuši vairāk nekā 42 000 cilvēku, no kuriem sestā daļa - bērni.

Bet, kopš sestdien Maķedonija pārtrauca aizturēt migrantus uz robežas ar Grieķiju, viņiem dodoties tālāk, līdz svētdienas vidum vairāk nekā seši tūkstoši bija ieradušies Serbijā, aģentūrai AFP paziņoja Sarkanā Krusta organizācijas. Tur serbu pierobežas pilsētā Miratovacā uzstādītas astoņas milzīgas ANO Bēgļu aģentūras teltis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti