Reaģējot uz notikumiem Ukrainā Eiropas līderi ir arī gatavi sniegt finansiālu atbalstu šai valstij, pēc samita pirmās dienas paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Otrs svarīgākais dienas kārtības jautājums bija Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes problēmas.
“Mums jāturpina strukturālās reformas, jāveido enerģētiskā savienība un jāattīsta digitālā ekonomika,” informēja Tusks.
Valstu vadītāji arī vienojās, ka steidzami tiks dibināts speciāls investīciju fonds. Savukārt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātais 315 miljardu eiro investīciju plāns varētu sākt darbību jau nākamā gada jūnijā.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanas.
Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā sankcijas pret Krieviju ieviesa ES, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Norvēģija. Savukārt Krievija atbildēja ar ES pārtikas preču importa aizliegumu.
