Erdogans paziņojis, ka atkāpsies no amata, ja tas tiks pierādīts, liekot saprast, ka pretējā gadījumā jāatkāpjas būtu Putinam.
Turpinoties tam, kas jau nodēvēts par „vārdu karu”, Putins pirmdien apsūdzēja Ankaru, ka tā pirms nedēļas notrieca Krievijas bumbvedēju Su-24, lai aizsargātu naftas piegādes no džihādistu grupējuma „Islāma valsts” kontrolētajām teritorijām uz Turciju.
Ar šādiem apgalvojumiem Putins nāca klajā pirmdien vakarā preses konferencē Parīzē, kur bija ieradies uz ANO klimata izmaiņu konferenci. Pirms tam Kremlis bija noraidījis Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana iepriekš izteikto piedāvājumu Parīzē tikties ar Putinu aci pret aci.
Putins paziņoja, ka Maskava saņēmusi „papildu informāciju”, kas apstiprinot, ka nafta, kas iegūta grupējuma „Islāma valsts” kontrolētajās teritorijās, tiekot „transportēta uz Turciju lielos apjomos.”
“Mēs esam saņēmuši papildu informāciju par to, ka diemžēl milzīgs apjoms naftas, kas saražots “Islāma valsts” un citu teroristisko organizāciju kontrolētajās teritorijās, plūst caur Turcijas teritoriju. Mums ir visi iemesli pieļaut, ka lēmums notriekt mūsu lidmašīnu bija motivēts ar mērķi padarīt drošus šos kontrabandas ceļus, it īpaši tos, kuri ved uz ostām, kur nafta tiek ielādēta tankkuģos,” apgalvoja Putins.
Naftas pārdošana melnajā tirgū ir viens no galvenajiem džihādistu grupējuma ienākumu avotiem. Ankara apsūdzības par saistību ar tirdzniecību allaž kategoriski noliegusi.
Turcijas prezidents Erdogans reaģēja asi, paziņojot - „ja kas tāds tiek apgalvots, tas būtu jāpierāda”. Viņš teica, ka Maskavai „uz galda būtu jāliek dokumenti, ja tai tādi ir,” paziņojot, ka Turcija visu savu naftas un gāzes importu iegūst „likumīgā ceļā.”
Erdogans arī solīja atkāpties no prezidenta amata, ja apsūdzības tiks pierādītas, liekot saprast, ka Krievijas prezidentam Putinam būtu jādara tas pats, ja savukārt viņa paziņojumi ir nepatiesi.
Turcijas prezidents pauda, ka Ankara „rīkojas pacietīgi,” un aicināja Maskavu nerīkoties emocionāli.
“Mēs nevaram pieņemt šo safabricējumu par to, ka Turcija pērk naftu no “Daīš”, un es esmu uzsvēris, ka šīs apsūdzības ir neētiskas,” sacīja Erdogans.
“Gribu to pateikt ļoti skaidri – ja kaut kas tāds tiek teikts, tās nedrīkst būt bezjēdzīgas runas. Šādiem apgalvojumiem nepieciešami pierādījumi; ja tādi ir – lūdzu, lai viņi pierāda. Naftas pirkšana no “Daīš” nav notikusi nekad,” sacīja Erdogans.
“Mēs esam notvēruši kontrabandistus, kuri mēģinājuši to [nafftu] pārvest mūsu teritorijā, un vienmēr esam attiecīgi rīkojušies, kā arī turpināsim to darīt. Savas naftas un gāzes vajadzības esam nodrošinājuši legāli, un tas ir pārbaudāms. Mēs neesam tik nekrietni, lai iesaistītos darījumos ar teroristiskām organizācijām,” uzsvēra Turcijas līderis.
Krievijas bumbvedēju turku iznīcinātāji notrieca pie Turcijas - Sīrijas robežas. Ankara paziņoja, ka tas pārkāpis Turcijas gaisa telpu, bet Krievija to noliedz. Maskava paziņojusi par sankciju ieviešanu pret Turciju.
Vienlaikus turpinās centieni paplašināt pret grupējumu "Daīš" jeb „Islāma valsts” vērstās militārās operācijas Sīrijā. Vācijas valdība otrdien apstiprinājusi plānus militāri atbalstīt cīņu pret grupējumu Sīrijā, vēsta vācu mediji. Šāds lēmums pieņemts pēc Francijas lūguma palīdzēt pēc teroraktiem Parīzē, par kuriem atbildību uzņēmās grupējums „Islāma valsts.” Berlīne gatavojas uz reģionu nosūtīt izlūkošanas lidmašīnu „Tornado”, jūras spēku fregati un 1200 karavīrus, kaut viņi sauszemes kaujas operācijas nepiedalīsies. Valdības lēmumam gan vēl nepieciešams parlamenta atbalsts, balsojums varētu notikt jau trešdien.
Balsojums trešdien notiks arī Lielbritānijas parlamentā - par pievienošanos gaisa uzlidojumiem džihādistu grupējuma pozīcijām arī Sīrijā.
