“Visi plānotie pasākumi tiek atcelti. Tas ir Ankarā pieņemts lēmums,” paziņojis Ķelnē bāzētā Taisnīguma un attīstības partijas ārzemju koordinācijas centrs.
Turcija un Eiropas Savienība (ES), it sevišķi Vācija, pēdējās nedēļās ir ieslīgusi asās diskusijās par to, vai Turcijai ir tiesības rīkot masveida pasākumus, aicinot ES dzīvojošos turkus atbalstīt Erdogana ierosināto referendumu par izmaiņām konstitūcijā. Tajās paredzēts Turciju no parlamentāras republikas pārvērst par prezidentālu republiku.
Turcijas valdības ministri iepriekš grasījās Rietumeiropas valstīs piedalīties mītiņus, aicinot atbalstīt izmaiņas konstitūcijā. Tomēr vairākas reizes viņu ierašanās un dalība pasākumos tika bloķēta. Ankara uz rietumvalstu noraidošo attieksmi reaģēja asi, salīdzinot Vācijas un tās kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistu praksi.
Berlīne uz to reaģēja, sakot, ka Vācija var aizliegt jebkādas kampaņas, kas saistītas ar Turcijas politiku, ja Ankara turpinās Vāciju salīdzināt ar nacistu režīmu. Merkele pat norādīja, ka Turcijas komentāri “”lauž visus tabu, neapjaušot to ciešanas, kurus nacisti vajāja un noslepkavoja”.
Ļoti asas diskusijas Turcijai izvērtās ne tikai ar Vāciju, bet arī ar Nīderlandi, kas arī noraidīja Turcijas valdošo politiķu vēlmi Nīderlandē rīkot politiskas akcijas.
Kā zināms, Nīderlandes varas iestādes atteicās ļaut diviem Turcijas valdības ministriem sestdien, 11.martā, piedalīties aģitācijas pasākumā Roterdamā pirms referenduma par Turcijas prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Tas saniknoja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš nodēvēja nīderlandiešus par nacistu pēctečiem.
Turcija arī apturējusi augstākā līmeņa diplomātiskās attiecības ar Nīderlandi.
