Debatēs par ES pilsoņu tiesībām Eiroparlamenta deputāts no Grieķijas Kostass Rizagonoss norādīja, ka Eiropas iedzīvotājiem arvien ir ļoti zema piederības sajūta savienībai kā kopumam, kas arī rada zemāku izpratni par savām pilsoņa tiesībām
„Eirobarometra" rezultāti liek vilties. Aptuveni 40% eiropiešu saka, ka nemaz nejūtas kā eiropieši. Viņi tikai jūtas kā, piemēram, vācieši vai grieķi,” norāda Rizagonoss. „Cilvēki lielākoties primāri jūtas piederīgi savai valstij, nevis Eiropai kopumā, un tikai neliela daļa - mazāk nekā 10% - iedzīvotāju primāri jūtas kā eiropieši. Tātad ir vispārējs kolektīvās identitātes trūkums. Un tas, protams, ir saistāms ar Eiropas institūciju vājumu,” atzīmē Rizagonoss.
Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu pārstāve no Itālijas Mersedesa Bresso uzsvēra, ka Eiropas Savienības pilsonība sniedz plašākas, vienotas tiesības, kas izmantojamas visās Eiropas valstīs.
Konstitucionālo jautājumu komitejas vadītāja Danuta Hūbnere papildināja, ka nepieciešams arī uzlabot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Eiropa tā vienkārši pati nepastāv, mēs visi radām to, tāpēc sajūta, ka varam piedalīties procesos, arī ir ļoti svarīga. Mēs esam neapmierināti ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu,” sacīja Hūbnere. „Drīz mums būs ziņojums par to, lai redzētu, kā tas varētu funkcionēt labāk, kā pārvarēt grūtības, kas saistītas ar informāciju un valodām. Bet ir ļoti svarīgi, lai mums vispār būtu šāds mehānisms, kas dod iespēju cilvēkiem piedalīties un iespaidot lēmumus, kurus pieņem ES,” saka Hūbnere.
Diskutējot par tiesībām, svarīgi arī neaizmirst tos, kas nav Eiropas pilsoņi, uzskata parlamenta pārstāve no Vācijas Jūlija Reda. „Liela daļa ES pamattiesību neattiecas tikai uz pilsoņiem, bet arī uz savienības iedzīvotājiem, kas nav šo valstu pilsoņi. Kā piemēru varu minēt informācijas brīvību. Tāpēc domāju, ka mums vajadzētu to uzsvērt, ka pilsonība ir svarīgs jēdziens, bet neizslēdzot to cilvēku tiesības, kas nav Eiropas pilsoņi, bet tāpat šeit dzīvo,” saka Reda.
Savukārt ungārs Tamas Mezeriks no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas ir skeptiskāks un uzskata, ka diskusijas vien cilvēku piederības sajūtu neaudzēs un situāciju kopumā nerisinās. „Kamēr visos ekonomiskajos un sociālajos rādītājos ir skaidra robeža, kas nošķir austrumus un dienvidus no ziemeļiem un rietumiem Eiropā. Un kamēr tas bezdibenis turpina pieaugt, ir mazāk cerību pārvarēt to, vienkārši radot politisko platformu tam, lai arī tas ir nepieciešams,” pauž Mezeriks.
Eiroparlamentārieši debatēs vēl norādīja uz dalībvalstu vadītāju lomu Eiropas pilsoņu piederības sajūtas veicināšanā, vairāk saviem iedzīvotājiem skaidrojot arī pilsoņu tiesības Eiropas līmenī. Ikviens iedzīvotājs informāciju par pilsoņa tiesībām var noskaidrot Eiropas Parlamenta mājaslapā.
