• Pirmdiena, 2017. gada 24. aprīlis
  • Vārda diena: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Rīgā 0°C, D vējš 0m/s

EP debatēs uzsver nepieciešamību vairāk atbalstīt Ukrainu

Ieteikt šo rakstu

| Ārzemēs

Saasinoties karadarbībai Ukrainas austrumos, satraukums par notiekošo ir palielinājies arī Eiropas Savienības gaiteņos. Lai apspriestu šo situāciju, šajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā Ukrainas jautājumam tika veltītas īpašas debates. To laikā Eiropas Komisija solījusi pastiprināt savu atbalstu Ukrainai, savukārt deputāti rosinājuši gan pastiprināt sankcijas pret Krieviju, gan arī paātrināt asociācijas līguma ratifikāciju ar Ukrainu.

Pēdējo mēnešu vardarbības pastiprināšanās Ukrainas austrumos, kas gan pēdējā laikā atkal ir nedaudz pierimusi, kārtējo reizi ir aktualizējusi jautājumu par to, kā starptautiski spēlētāji, tostarp arī Eiropas Savienība, varētu aktīvāk iesaistīties konflikta risināšanā. Šī iemesla dēļ Eiropas parlamenta deputāti šonedēļ plenārsēdē Strasbūrā sarīkoja īpašas Ukrainai veltītas debates.

Bija paredzēts, ka tajās piedalīsies arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, taču viņas vārdā vēstījumu nolasīja Maltas prezidentūras pārstāvis Jans Borgs, stāstot par to, kāpēc Ukrainas jautājums Eiropai joprojām ir tik svarīgs:

''Ukraina joprojām ir mūsu dienaskārtības augšgalā, jo pretlikumīgā Krimas aneksija un Ukrainas austrumu daļas destabilizācija rada izaicinājumus pašreizējās starptautiskās sistēmas pamatiem un mūsu kontinenta drošībai. Taču galvenais, arī tāpēc, ka mums steidzami ir jāaptur mūsu ukraiņu draugu ciešanas. Mēs turpināsim aicināt Krieviju izmantot savu ievērojamo ietekmi pār tās atbalstītajiem separātistiem, lai pilnībā izpildītu Minskas vienošanos saistības. Mēs neuzskatām sankcijas par savu mērķi, bet gan par instrumentu. Kad Minskas vienošanās tiks pilnībā izpildītas, sankcijas tiks atceltas.''

Sankciju jautājums pret Krieviju vienmēr ir bijis visai jūtīgs, daudziem politiķiem rosinot šīs sankcijas mīkstināt un meklēt veidus, kā ar Krieviju sadarboties. Deputāte no Latvijas Sandra Kalniete aicināja šajā jautājumā nekļūdīties, jo Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis neesot tikai kontrolēt Ukrainu, bet arī padarīt Eiropas Savienību un NATO par rīcībnespējīgām organizācijām. Līdzīgu viedokli pauž arī Vāciju pārstāvošā deputāte Rebeka Hārmsa:

''Kopš Avdijivkas notikumiem mēs visi zināms, ka mums patiesībā būtu jārunā par sankciju pastiprināšanu. Un jebkurā gadījumā mums būtu jārunā par Minskas vienošanos. Minskai ir jāpanāk miers, vai vismaz kara neesamība. Bet kā mēs varam par to runāt, ja ir okupācijas spēks, kurš noliedz, ka ir okupācijas spēks? Kā ir iespējams panākt mieru ar šādu spēku? Īsts Minskas risinājums ir tas, ko mēs esam parādā ukraiņiem. Tas, vai viņi mūs uztvers kā trešo fronti vai sadarbības partnerus, ir mūsu rokās.''

Eiropas Komisija tikmēr norāda, ka jau nākamajā nedēļā uz Ukrainas austrumiem dosies humānās palīdzības un krīžu menedžmenta komisārs Hristoss Stilianidess, lai vietējiem iedzīvotājiem paustu stingru Eiropas atbalstu.

Viens no galvenajiem mērķim esot nodrošināt starptautisko novērotāju brīvu piekļūšanu konflikta zonai, kā arī veicināt brīvu preču un cilvēku pārvietošanos pār konflikta līniju. Kā norādījis Jans Borgs, Eiropas Savienība plāno pastiprināt atbalstu Ukrainai arī nākamajos gados:

''Mēs gatavojam nozīmīgu Eiropas Savienības programmu valdības kontrolētajām teritorijām, kas atrodas blakus saskarsmes līnijai. Mēs vēlamies atbalstīt ekonomisko attīstību, sociālo izlīdzināšanos un darbavietu radīšanu. Šis process turpināsies 2018. – 2020. gada finansiālās palīdzības programmā, lai sagatavotu augsni daudz plašākiem rekonstrukcijas centieniem, līdzko tādi būs iespējami.''

Vairāki deputāti debatēs uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk ratificēt asociācijas līgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu. Šajā situācijā visi skatieni ir pavērsti uz Nīderlandi, kurš šī dokumenta ratifikācija pašlaik tiek skatīta abās parlamenta palātās. Parlamenta apakšpalātas pārstāvji norādījuši, ka diskusijas pa asociācijas līgumu varētu sākries jau nākamajā nedēļā, taču Senātam, visticamāk, būs nepieciešams vairāk laika. Kā prognozē interneta izdevums ''EUObserver'', ir maz ticams, ka asociācijas līgumu ar Ukrainu izdosies ratificēt pirms 15. martā gaidāmajām parlamenta apakšpalātas vēlēšanām. Daudz reālāka ir iespēja, ka dokumenta ratifikācijai būs nepieciešami vairāki mēneši.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000