Eiropas Parlamenta deputāti jau laikus gatavojās debatēm par Ungāriju, un, to uzzinot, piedalīties vēlējās arī pats Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kuram šī nebūt nebija pirmā uzstāšanās Eiropas Parlamentā.
Ungārijas līdera uzruna visvairāk sakaitināja deputātus brīdī, ka viņš pavēstīja, ka nevienai valstij nevar aizliegt diskutēt par imigrantu ierobežošanu un nāvessoda ieviešanu. Runājot par imigrantiem, viņš uzsvēra, ka ir jānošķir tie, kuri meklē darbu Eiropas Savienības robežās, un tie, kuri vēlas ienākt bloka valstīs no ārienes. Orbans norādīja, ka Ungārijai patlaban nav iespējas dot patvērumu visiem. Tādēļ Eiropas Savienības centienus noteikt kvotas, proti, valstīm obligāti uzņemamo imigrantu skaitu viņš nosauca par robežošanos ar vājprātu.
"Ungāri runā skaidru valodu. Mums nepatīk staigāt riņķī apkārt. Mēs esam atklāti ļaudis," uzstājoties parlamentā sacīja premjers.
Savukārt, pieminot nāvessoda tēmu, Orbans sacīja, ka negrib bāzt galvu smiltīs. "Runa nav par nāvessodu, runa ir par izteiksmes un uzskatu brīvību," sacīja Ungārijas premjers.
Te jāpiebilst - par to, ka Eiropas Savienībā vajadzētu atjaunot nāvessodu, Orbans jau iepriekš izteicās pēc kādas gados jaunas sievietes slepkavības valsts dienvidos veikala aplaupīšanas laikā, taču viņa reakcija jau tad ar plašu kritiku tika uztverta Eiropas institūciju gaiteņos. Deputātu vidū pat izskanēja aicinājumi Orbana labējo partiju „Fidesz” izslēgt no ietekmīgās Eiropas Tautas partijas rindām.
Ungārija tāpat kā visas pārējās valstis, kas ir parakstījušas Pamattiesību hartu un arī iestājušās Eiropas Savienībā, ir atteikusies no nāvessoda, tādēļ, arī Eiropas Parlamentā Orbanam tika norādīts, ka Ungārija nebūtu varējusi kļūt par Eiropas Savienības dalībnieci, ja nebūtu tā rīkojusies.
Tomēr netiek arī izslēgts, ka valsts vienpusēji varētu pie tā atgriezties, taču tādā gadījumā, kā pauduši eksperti, Ungārijai varētu atņemt atsevišķas tiesības, piemēram, tiesības balsot Eiropas Padomē.
Visasāk pret Orbana izteikumiem vērsās viņa partijai pretējā, kreisā bloka deputāti, arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, kurš pārstāv sociālistus.
Savukārt Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss pārmeta Orbanam, ka viņš duļķo ūdeni debatēs par bēgļu kvotu plānu, norādot, ka komisija neprasa īstenot "atvērto durvju" politiku attiecībā uz imigrantiem.
"Nevajag taisīt karikatūru no komisijas plāniem, jo mēs šajā jautājumā esam vienā pusē," sacīja Timmermanss.
Debatēs Latviju kā Eiropas Savienībā prezidējošo valsti pārstāvēja arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa atzina, ka valstīm ir tiesības debatēt un izteikšanās brīvība ir viena no demokrātijas pamatbrīvībām, taču visam ir limiti, ja vēstījumi kļūst ekstrēmi.
Tomēr Latvijas pārstāve dziļāk debatēs neielaidās, sakot - tā kā Ungārijas gadījums nav pārrunāts Eiropadomē, tad Latvijai kā prezidējošajai valstij, kas pārstāv pārējās valstis, nav tiesību izteikties.
„Mums ir šīs debates jāturpina, kamēr mēs cits citu pārliecināsim, pat tad, ja tas nenotiek šodien. Es runāju Eiropas Savienības Padomes prezidentūras un līdz ar to visu tās 28 dalībvalstu vārdā. Tas ir ļoti grūts uzdevums, tā kā šodien temats nav apspriests padomē. Manu vārdu izvēle ir ļoti ierobežota, taču es apņemos jūsu viedokļus nodot tālāk padomes dalībvalstīm,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Neoficiāli zināms, ka Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs no prezidentūras gaidījis stingrāku viedokli. Kamēr notika debates Eiropas Parlamentā, Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā sarīkotas demonstrācijas pret plānoto stingro imigrantu politiku.
