Četru dienu sarunu maratonā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) starpniecību piedalījās Kipras grieķu un Kipras turku kopienu līderi, bet vēlāk pievienojās arī Grieķijas, Turcijas un Lielbritānijas ārlietu ministri, kā arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas.
ANO šīs nedēļas sarunas nodēvēja par „vēsturisku iespēju” atkal apvienot salu, kas bijusi sašķelta 40 gadus. Sarunas pagaidām vēl noslēdzās bez vienošanās, tomēr tās paredzēts turpināt.
„Oficiālais mērķis būtu divu valstu federācija,” atzīst Eiropas lietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns, skaidrojot, ka lielākās pretrunas starp abās Kipras daļām ir saistītas vismaz ar pieciem sešiem jautājumiem.
Pirmās grūtības ir saistītas ar 30 000 turku karavīru izvešanu no Ziemeļkipras. Pēc grieķu domām, tas ir okupācijas karaspēks. Savukārt turki uzskata, ka karaspēks ir jāsaglabā, jo turku skaits šajās teritorijās ir mazāks nekā grieķu skaits.
Otrs sarežģītais jautājums ir īpašumu atdošana īpašniekiem. Šobrīd sarunās esot panākts būtisks progress tādos svarīgos jautājumos kā zeme un īpašumtiesības – abu kopienu pārstāvji pirmo reizi apmainījās ar kartēm, kurās atzīmētas zonas, kuras katra no kopienām vēlētos kontrolēt apvienotas federācijas ietvaros. Vienošanās esot tuvu, tomēr optimisms ir piesardzīgs. Galvenais strīdus punkts joprojām ir drošība un Turcijas karavīri Kiprā.
Trešais būtiskais jautājums ir par kopīgās federācijas struktūru. Viena no formulām –, tā kā grieķu salā ir vairāk, viņi prezidētu trīs reizes, kamēr turki – vienu, skaidro eksperts. Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ierosinājis šo proporciju samazināt līdz divām Kipras grieķu daļas prezidēšanai salā un vienu turku prezidentūru Kiprā.
Ceturtkārt, ir teritoriālie jautājumi -, cik lielu teritoriju katrai pusei atstāt. Pēc 1974.gada konflikta turki ieņēmuši lielāku teritoriju nekā pienāktos pēc iedzīvotāju skaita.
Pēc eksperta domām, Turcija nav gatava atteikties no savas ietekmes Kiprā, savukārt Grieķija labprāt tiktu vaļā no neērtā Kipras jautājuma.
Kapustāns uzsver, ka šobrīd notiekošās sarunas ir intensīvākās, kādas vispār līdz šim bijušas. Turklāt no abām pusēm izskan pozitīvi paziņojumi, un abu pušu pārstāvji ir noskaņoti uz tuvināšanos, tomēr nevaram cerēt uz ļoti ātru Kipras apvienošanos, jo cerības uz rezultātu samazina tieši smagie sarunu jautājumi.
Jau ziņots, ka grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidenta Nika Anastasiada un turku pārvaldītās salas daļas līdera Mustafas Akindži sarunas par salas atkalapvienošanos notiek ar Apvienoto Nāciju starpniecību. Abu līderu iepriekšējā sarunu kārta notika novembrī – tā noslēdzās bez vienošanās, taču abas puses vienojās tikties atkal.
