Sunnīti, pret kuriem šobrīd nodibināta koalīcija, sastāda lielāko daļu Vidussāzijas iedzīvotāju, turklāt Krievijā dzīvojošie musulmaņi pārsvarā ir tieši sunnīti. Tādēļ tiek pieļauts, ka šāda situācija veicinās sunnītu džihādistu uzdarbošanos pašā Krievijā, skaidroja politologs.
“Nostājoties šiītu pusē, izveidojot savienību ar Irānu, ar Irāku un ar alavītiem, kas ir šiītu ortodoksāļi, veidojas iespēja, ka Krievija būs pati sev iespērusi,” brīdināja Daukšts.
Daukšts pastāstīja, ka Levada centra pētījumi parādījuši, ka 78% Krievijas iedzīvotāju neatbalsta valsts intervenci ārpus tās robežām, izņemot Ukrainas gadījumu. Tajā pašā laikā citai Krievijas sabiedrības daļai ofensīva Sīrijā simbolizē Krievijas kā lielvaras atgriešanos globālo spēlētāju lokā.
Jau vēstīts, ka Krievijas gaisa spēki 30.septembrī pirmo reizi veikuši uzlidojumus Sīrijas teritorijai. Pirmie triecieni īstenoti jau dažas stundas pēc balsojuma Krievijas parlamenta augšpalātā, kur tika atbalstīts prezidenta Vladimira Putina lūgums atļaut izmantot valsts karaspēku ārvalstīs.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir veikti astoņi triecieni "Islāma valsts" pozīcijām, tostarp sakaru mezgliem, transportam un munīcijas noliktavām. Savukārt Rietumu atbalstītā Sīrijas politiskā opozīcija apgalvo, ka cietuši viņu kontrolētie apgabali un gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju.
