Eksperti: Ņemcova slepkavība neko nemainīs Krievijas politiskajā situācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Borisa Ņemcova slepkavībai bija iespējamas dažādas sekas, taču rīcības laiks ir nokavēts, un šis notikums neko nemainīs Krievijas politiskajā situācijā, Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” secināja jomas eksperti. 

“[Krievijā] ir opozīcija, kuru pārstāv [Aleksejs] Navaļnijs, [Ksenija] Sobčaka un citi un kura ir Putina sistēmai kā demokrātijas vīģes lapa, ar kuras pamāšanu var liecināt par demokrātijas esamību valstī. Ir liberāļi, kuri uzskata Putinu par mazāko ļaunumu. Un tad ir tā devēto, lietojot vācu apzīmējumu, derīgo idiotu opozīcija, kurus pārstāv liberāldemokrāti un komunisti Valsts domē. Tāda ir šī brīža politiskā situācijā, un šī politiskā slepkavība neko nemainīs,” situāciju Krievijā raksturo politiskās komunikācijas eksperts un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Arī publicists Igors Vatoļins atzina - ņemot vērā, ka Borisa Ņemcova slepkavība bija pirmais šāda veida incidents pēc Ukrainas konflikta sākšanās, tai bija iespējamas dažādas sekas, taču rīcības laiks ir nokavēts. Tādēļ šobrīd iespējami divi pretēji scenāriji. Viens no tiem esot degradācija, kuras laikā vara saglabāsies Krievijas prezidenta Vladimirs Putina rokās līdz viņa fiziskam spēku izsīkumam. Savukārt otrs iespējamais scenārijs paredz varas nonākšanu ultraekstrēmistu rokās.

Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse piekrita izteiktajam viedoklim, sakot, ka izmaiņas neesot paredzamas gan tādēļ, ka Krievijā nekad nav bijusi demokrātija, gan tādēļ, ka sabiedrības atbalsts vienmēr ir koncentrējies ap valdošo iekārtu. Šādā situācijā opozīcijai darboties ir grūti, uz ko norāda arī zemais protesta akciju skaits.  

Pašreizējam režīmam ir izteikta sociālā bāze, piekrīt atmiņu politikas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) uzskata, ka pārmaiņas iespējamas, vien pastiprinoties ekonomiskajai lejupslīdei. Tādā gadījumā varētu vai nu sākties protesti strādnieku vidū, vai arī neapmierinātību par dzīves līmeņa krišanos izrādītu politiskā elite.

Runājot par piedzīvoto incidentu, kad, dodoties uz Ņemcova bērēm, viņa netika ielaista Krievijā, Kalniete uzskata to par normālu parādību politiskajā spēlē, kas tikai raksturo Krievijas attiecības ar Eiropas Savienību.

Savukārt Kreituse pauda pārsteigumu, ka vienīgais cilvēks, kas tika nosūtīts pārstāvēt Latviju bērēs, ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus. 

Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti