Nogalināti vairāk nekā 30 "Daīš" kaujinieku
Šī bija pirmā reize, kad ASV bruņoties spēki oficiāli izmantojuši augstas jaudas aviācijas bumbu GBU-43. Gandrīz desmit tonnas smagais lādiņš tiek dēvēts par "visu bumbu māti", jo ir jaudīgākais nekodollādiņš ASV bruņojumā.
Kā paziņojušas ASV amatpersonas, šis ierocis pielietots Afganistānas austrumu daļā, Nangarharas provincē, saskaņojot darbības ar vietējām varas iestādēm, lai novērstu iespējamo civiliedzīvotāju bojāeju.
Afganistānas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka līdz ar tuneļu sistēmu, kurā kaujinieki esot organizējuši tikšanās un nogalinājuši cilvēkus, ir iznīcināti arī ievērojami ieroču krājumi.
Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā ir likvidēti vairāk nekā 30 grupējuma "Daīš" kaujinieku, tostarp viens no viņu augstu stāvošiem komandieriem, taču bojā gājušo skaits vēl tiek precizēts.
Komentējot veikto triecienu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir ļoti lepns par amerikāņu militāristiem un par kārtējo veiksmīgo misiju.
Viņš atzinis, ka ir sniedzis militāristiem nepieciešamās pilnvaras. Vienlaikus Tramps norādījis, ka ASV pēdējo astoņu nedēļu laikā ir faktiski paveikušas vairāk, nekā pēdējo astoņu gadu laikā. Šis uzbrukums ir noticis tikai nedēļu pēc ASV raķešu trieciena Sīrijā.
Afganistānas bijušais prezidents nosoda uzbrukumu
Piektdien veikto uzbrukumu gan asi nosodījis bijušais Afganistānas prezidents Hamids Karzajs. Viņš paziņojis, ka šis nav nekāds karš pret terorismu, bet gan nehumāns un brutāls veids, kā izmantot Afganistānu jaunu un bīstamu ieroču izmēģināšanai.
Savukārt krievu medijos citēts bijušais ASV specdienestu darbinieks Eduards Snoudens, kurš norādījis, ka izmantotā bumba ir maksājusi 314 miljonus ASV dolāru, savukārt tuneļi, kuri tika sabombardēti, savulaik arī celti par pašu amerikāņu naudu.
Snoudens atsaucies uz izdevuma "New York Times" rakstu par bijušo grupējuma "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu. Publikācijā tika apgalvots, ka tā dēvēto Tora Bora tuneļu kompleksu astoņdesmitajos gados finansēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, lai palīdzētu modžahediem viņu cīņā pret Padomju Savienības spēkiem.
Eksperti: kas sekos Sīrijai un Afganistānai?
Taču, kā norāda BBC aizsardzības lietu komentētājs Džonatans Markuss, lai arī Donalda Trampa administrācija joprojām nav skaidri pozicionējusi savu turpmāko politiku attiecībā pret Afganistānu, šī spēcīgā ieroča pielietošana nosūta spēcīgu signālu par to, ka grupējums "Daīš" joprojām ir jaunās administrācijas prioritāro mērķu augšgalā neatkarīgi no tā atrašanās vietas.
Citi eksperti jau sākuši uzdot jautājumus par to, kura valsts varētu sekot Sīrijai un Afganistānai.
Lai arī Baltā nama pārstāvji uz šādiem jautājumiem atbildes nesniedz, tiek uzskatīts, ka jaudīgās bumbas izmantošana Afganistānā var būt vēstījums arī Ziemeļkorejai.
Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja tiek turēta aizdomās par, iespējams, sestā kodolizmēģinājuma gatavošanu tuvākā nākotnē. Tā kā iepriekš vairāki no šiem kodolizmēģinājumiem ir veikti pazemē, ASV jaudīgā bruņojuma nodemonstrēšana var apliecināt, ka ASV varētu par mērķi izvēlēties arī Ziemeļkorejas kodolpoligonus.
Savukārt Krievijas amatpersonas jau izteikušās, ka jaudīgu ieroču demonstrēšana var novest pie jauna saspīlējuma un jaunas bruņošanās cīņas visā pasaulē. Tieši tāpēc šis jautājums būtu jāapspriež Apvienoto Nāciju organizācijā.
