“Beidzot pāvests ir ne tikai miera sludinātājs un visu mierinātājs, bet uzstājas kā reāli domājoša persona, kas nebaidās norādīt uz problēmām, kuras sabiedrībā ir sāpīgas” - tā pāvesta Franciska runu, kurā asa kritika tika veltīta vārgajai Eiropas politikai dažādās jomās, vērtē Eiropas politikas eksperte Latvijā. Arī citi uzrunātie pašmāju Eiropas lietu pārzinātāji uzsvēra – pāvesta runa varētu kļūt par pārmaiņu rosinātāju.
Daudzās vietās mēs sastopamies ar noguruma un novecošanas sajūtu – Eiropa tagad ir kā vecmāmiņa – vairs nav auglīga un dzīvīga. Tādējādi diženās idejas, kas reiz iedvesmoja Eiropu, ir zaudējušas savu pievilcību, to vietā nākušas Eiropas institūciju birokrātiski tehniskās lietas,” tā otrdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja pāvests.
Eiropu iemidzinājis nosacītais miers sabiedrībā un reģionā, bet politikas veidotāji nevēlas ieraudzīt, ka pamazām rūgst neapmierinātība par dažādiem jautājumiem – šiem pāvesta secinājumiem pilnībā piekrīt arī Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse. Viņasprāt, viena no būtiskām un bīstamām problēmām ir Eiropas Savienības (ES) centieni dalībvalstis vienādot.
Ja turpināsies šī nogludinošā vispārējā Eiropas politika pār visiem, noliekot nost nacionālo, tas var novest pie sprādziena. Es nedomāju Eiropas sabrukšanu tuvākajos gados, tas būtu pārāk pesimistiski, bet pie tā, ka ES var sākties iekšējā kustība, šie saucamie centrbēdzes spēki,” norāda Kreituse.
„Tas ir - aiziešana no ES, un beigās viņa beidz eksistēt, jo mēs esam piedzīvojuši daudzas savienības, kas beidz eksistēt tāpēc, ka viņas kļūst pārāk virspusējas pār tiem, kas viņās ir iekšā kā dalībnieki,” norāda politoloģe.
Spēcīgs indikators ir Lielbritānija, kas sākusi runāt par iespējamu izstāšanos. Un tā nav kāda no mazajām valstīm, kas jūtas pārējo apspiesta, bet gan viens no Eiropas lielajiem spēlētājiem, kas norāda – savienībā kaut kas nav kārtībā. Kreituse uzskata – Eiropai jāizkustas no sasaluma punkta.
Šausmīgākais, kas var būt, arī mēs savā valsts vēsturē piedzīvojam kustību tikai tad, kad notiek kaut kāds sprādziens. Neteiksim fizisks, bet kaut kāds iekšējais – politiskajās cīņās vai traģēdija. Bija jānotiek Zolitūdes traģēdijai, lai notiktos kustība. Es ceru, ka Eiropā tā nebūs (..) Un, manuprāt, tieši pāvesta šī uzstāšanās, ļoti drosmīga uzstāšanās, dod šo iespēju kustēties uz priekšu un līdz ar to arī nest progresīvas pārmaiņas,” norāda Kreituse.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne („Vienotība”) uzskata - tā kā Eiropa lielā mērā balstās uz kristīgām vērtībām, pāvestā ieklausīsies. Daudzas pāvesta izgaismotās problēmas ES vadītāji jau apzinoties un pie tām strādājot.
„Mēs šobrīd redzam, ka ES, piemēram, ekonomiskā izaugsme ir piebremzējusies, un arī tā būs viena no mūsu prezidentūras prioritātēm – saprast, kā Eiropa var turpināt gudri augt un nodrošināt darbu (..). Vienotās Eiropas ideja, kas apvieno tik ļoti daudz pasaules iedzīvotāju, būs sekmīga tad, ja varēs apliecināt to, ka tas ir labklājības un izaugsmes kontinents – Eiropa vai ES,” norāda Čigāne.
Otra problēma, par ko nopietni jādomā ir sabiedrības fiziskā novecošana. „Lai arī nodrošinātu to, ka mūsu jaunā paaudze jūtas pietiekami atbalstīta un jūtas, ka viņi dzīvo pietiekami dinamiskā vidē, nevis vidē, kur šīs novecojušās sabiedrības principi un doktrīnas ir valdošās,” piebilst Čigāne.
Darbu daudz, taču Čigāne norāda - par progresa virzieniem jāspēj vienoties 28 dalībvalstīm, kas nav vienkārši.
