Ziņots, ka attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Poliju turpina saasināties. Brisele aicina Varšavu panākt progresu jautājumā par tieslietu reformām, pretējā gadījumā draudot ar iespējamām sankcijām. Tikmēr Polijas premjerministre Beāte Šidlo paziņojusi, ka Eiropas Komisija (EK) pārkāpj savas pilnvaras un Varšava Eiropas ultimātiem pakļauties negatavojas.
Pagājušā gada nogalē Polijas prezidents Andžejs Duda apstiprināja izmaiņas likumā par konstitucionālo tiesu, uzreiz izsaucot kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības. Izmaiņas likumā citu punktu starpā paredz, ka tiesa vairs nevarēs pārtraukt tiesnešu pilnvaras bez īpaša parlamenta apstiprinājuma. Tāpat palielināts tiesnešu skaits un izmainīta balsošanas kārtība. Ne mazāku kritiku izpelnījās lēmums, kas piešķir valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus. Šādu izmaiņu kritiķi norāda, ka valdošā partija „Likums un taisnīgums” ar šādu reformu palīdzību cenšas nostiprināt savu varu, apdraudot likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām. Varšavai tika dots laiks līdz pirmdienai, lai panāktu "ievērojamu progresu" attiecībā uz likumiem, kas ir paralizējuši Konstitucionālo tribunālu. Pretējā gadījumā Polija varētu saskarties ar nekonkretizētu EK reakciju. Kā paziņojis EK preses vīrs Margaritis Šinas, diskusijas ar Polijas valdību joprojām turpinās.
„EK jau kopš 13. janvāra ir iesaistījusies konstruktīvā dialogā ar Polijas varas iestādēm jautājumā par konstitucionālo tiesu. Šis dialogs joprojām turpinās,” pauda Šinas. „Iedrošinoši ir tas, ka politiskais process Polijā jau ir sācies un norisinās dialogs starp politiskajām partijām. EK cer, ka šī procesa ietvaros poļi paši atrisinās tās problēmas, uz kurām mēs esam norādījuši. Taču es gribētu uzsvērt, ka saskaņā ar Eiropas līgumiem, EK, Eiropas Parlaments (EP) un Eiropadome ir atbildīgi par to, lai likuma vara tiktu saglabāta kā viena no Savienības pamatvērtībām,” viņš piebilda.
Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Šidlo piektdien paziņoja, ka viņas valdība nekad nepadosies nevienam ES ultimātam. Šidlo krīzē ir vainojusi pašu konstitucionālo tribunālu. Vienlaicīgi viņa pārmetusi vairākiem EK locekļiem mēģinājumu iznīcināt savienību. Bet tikmēr Polijas opozīcija piedraudējusi premjerministrei ar kriminālvajāšanu par Konstitucionālās tiesas sprieduma neievērošanu, brīdinot, ka pašreizējā valdība ved valsti pilsoņu kara virzienā.
Iespējams, ka tieši šīs asās kritikas dēļ EK ne pirmdien, ne otrdien vēl nenāca klajā ar rekomendācijām situācijas labošanai, paziņojot, ka sarunas joprojām turpinās. EK viceprezidents Franss Timmermanss, kurš ir pilnvarots nākt klajā ar oficiālu viedokli par likuma varu Polijā, pirmdien, 23.maijā, vēl devās uz Varšavu, lai tiktos ar Polijas vadību.
Pēc tikšanās ar Šidlo Timmermanss norādījis, ka ES ir ieinteresēta izbeigt Polijas politisko krīzi un ka EK turpinās atbalstīt šo procesu. Timmermanss gan piebildis, ka tikai Polija un tās politiķi var izkļūt no šī strupceļa, paužot cerību, ka tas notiks jau drīz. No savas puses Polijas premjerministre norādījusi, ka valdības mērķis ir padarīt konstitucionālās tiesas darbību caurskatāmu un efektīvu, vienlaicīgi ievērojot likumu, taču ar konkrētiem valdības piedāvājumiem situācijas atrisināšanai Šidlo klajā nav nākusi.
Kā norāda ārvalstu prese, šo sarunu tonis liekot domāt, ka nenovēršami kritikas vai sankciju draudi pašlaik vairs nepastāv, taču Polijas paskaidrojumi joprojām tiek gaidīti.
Taču, ja EK neapmierinās Polijas sniegtie paskaidrojumi, Polijai tiks dots laiks problēmu atrisināšanai. Šis process tiks rūpīgi uzraudzīts un, ja arī šajā gadījumā rezultāts nebūs apmierinošs, EP vai 10 dalībvalstis var uzsākt „Septītā paragrāfa procedūru”, kas no sākuma paredz formālu brīdinājumu, kuram var sekot sankcijas un balsošanas tiesību atņemšana ES. Šāds lēmums būtu jāapstiprina pārējām 27 dalībvalstīm,
taču vismaz viena no tām – Ungārija – jau ir paziņojusi, ka aizstāvēs Poliju.
Vienlaicīgi Polijai savu atbalstu pauduši arī politiķi Ungārijā. Tās ārlietu ministrs Peters Sijārto paziņojis, ka poļi ir izdarījuši savu lēmumu, nobalsojot par partiju, kas nekad nav slēpusi savu programmu, tāpēc ES būtu jāizrāda cieņa Polijai. Arī Ungārijas prezidents Viktors Orbans izteicies, ka Brisele var sevi uzskatīt par lieliem zēniem, taču Brisele nekad neuzvarēšot šo cīņu ar Poliju.
