Katru dienu uz Eiropas Savienības ceļiem bojā iet vismaz 70 cilvēku. Tā vēsta Eiropas Komisijas statistikas dati. Lai gan pēdējos gados ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir samazinājies, tendence nav pietiekami strauja, secina Briselē. Salīdzinājumā ar 2013. gadu avārijās bojā gājušo skaits ir sarucis tikai par vienu procentu. Visā Eiropas Savienībā aizvadītajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši teju 26 000 cilvēku, kas iedzīvotāju skaita ziņā varētu būt gandrīz divas mazpilsētas. Tas ir satraucoši, norāda arī Eiropas transporta lietu komisāre Violeta Bulca:
„Katrs ceļa upuris ir par daudz. Mūsu mērķis ir nulle bojā gājušo uz Eiropas ceļiem. Mēs zinām, ka, iespējams, to nekad nesasniegsim, taču mums jācenšas piekļūt, cik vien tuvu iespējams. Lai gan bojāgājušo aizvadītājā gadā ir par 5700 mazāk nekā 2010. gadā, tomēr gada griezumā upuru skaits ir sarucis tikai par vienu procentu.”
Negadījumu skaita līkne dalībvalstīs ir ļoti dažāda. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, salīdzinoši labākā situācijā ir Maltā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Zviedrijā, savukārt vislielākās problēmas joprojām ir Rumānijai, Bulgārijai, Polijai, Lietuvai un Latvijai.
Visām valstīm raksturīgs, ka satiksmes negadījumos dzīvību lielākoties zaudē vīrieši vecumā no 25 līdz 50 gadiem. Visbīstamākie mēneši ir vasaras atvaļinājumu laiks – jūlijs un augusts, īpaši nedēļas nogales, bet salīdzinoši vismazāk satiksmes negadījumu uz Eiropas ceļiem ir februārī.
Joprojām salīdzinoši daudz upuru ir arī velosipēdistu vidū. Melnā statistika ir mazliet samazinājusies, taču joprojām ir augsta. Autoavārijās riska grupa ir gados jauni cilvēki, bet ar velosipēdu satiksmes negadījumos iekļūst un bojā iet lielākoties vecāka gada gājuma braucēji. Īpaši daudz negadījumu ir Dānijā un Nīderlandē, kurās riteņbraukšana ir arī ļoti populāra. Latvija ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku velosipēdistu bojāejas gadījumu skaitu.
Eiropas Komisijā norāda, ka joprojām lielāko daļu satiksmes drošībā iegulda pašas dalībvalstis, ieviešot ceļu satiksmes drošības noteikumus un tamlīdzīgi, savukārt Brisele piedalās, piemēram, nosakot stingrākus standartus auto tehniskajām apkopēm visā Eiropas Savienības teritorijā. Taču tagad
Eiropas Komisija plāno jaunus, vēl stingrākus nosacījumus, kas varētu attiekties uz profesionālo transporta līdzekļu vadītāju apmācību un kontrolēm. Nosacījumus varētu izstrādāt līdz nākamajam gadam.
Tajā pašā laikā Eiropas Komisija arī turpinās pētīt un izvērtēt smagāko autoavāriju iemeslus un tendences, lai īpaši domātu par to, kā ietekmēt šo jomu, kas varētu nozīmēt arī jaunas prasības pēc ceļu drošības uzlabojumiem visās dalībvalstīs.
Jau vēstīts, ka pirms dažām dienām Eiropu satrauca notikusī aviokatastrofa Francijas Alpos, kas prasījusi 150 cilvēku dzīvību. Tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu lidmašīnas vēl arvien tiek uzskatītas par drošāko pārvietošanās līdzekli, jo salīdzinoši daudz lielāks skaits cilvēku dzīvību zaudē uz zemes ceļiem.
