Francijai pienākas atlaides tādēļ ka tā ir Francija. Ar šādu paziņojumu pārsteidza Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, atbildot uz jautājumu kādēļ Francijai ir pielaides, ievērojot Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Piemēram, budžeta deficīts Francijai zem 3 % jāpanāk tikai nākamgad, un šis termiņš jau ir pagarināts trīs reizes.
Junkera izteicieni, ka Francijai pienākas atlaides vienkārši tāpēc, ka pienākas, izraisīja kritiku. Eirogrupas prezidents Jeruns Deiselblūms neskopojās ar kritiku un intervijā vācu laikrakstam ''Sueddeutsche Zeitung'' pat norādīja, ka šādi izteicieni grauj uzticību Eiropas Komisijai.
''Ja dalībvalstis jūt, ka komisijas lēmumi ir grūti saprotami, grūti paredzami, neobjektīvi vai arī, iespējams, atšķiras noteikumi lielajām un mazajām Eiropas valstīm, tas ir iemesls nopietnam satraukumam,'' Eiropas Parlamenta Komitejā norādīja Deiselblūms.
Atbildot uz deputātu starpsaucienu, vai tiešām viņš redz, ka pret Franciju ir bijusi īpaša attieksme Deiselblūms atbildēja:
''Runa nav par to, kāds ir mans viedoklis. Šādu komentāru izteica prezidents, viņš teica, ka Francijai acīmredzot pienākas īpaša attieksme vienkārši tādēļ, ka tā ir Francija. Un es pūlos saprast, ko īsti ar šādu komentāru mēģināts pateikt...''
Skaidrs ir tas, ka, ekonomikai neatgūstoties pietiekami strauji, valstu vēlme vai nepieciešamība aizņemties nesamazināsies un Eiropas Komisijai arī turpmāk būs jārunā ar dalībvalstīm, kuru budžetu deficīts pārsniegs vēlamo. Piemēram, šovasar turpinās sarunas ar Spāniju un Portugāli. Šīs valstis Deiselblūms arī minēja kā tādas, kuras, iespējams, ir īpašais izņēmums.
No otras puses – stabilitātes pakts paredz izņēmumus krīzes un recesijas gadījumos un atļauj elastīgu nosacījumu ievērošanu. Šobrīd, lai gan krīze beigusies, ekonomiskā izaugsme Eiropā, kā daudzviet pasaulē, stipri atpaliek no vēlamās. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā ekonomiste Katrīna Manna situāciju nodevēja par zemas izaugsmes lamatām:
''Mūsu diagnoze – mēs esam zemas izaugsmes lamatās. Un no tā mūs brīvās ekonomikas spēki neizvilks. Mums ir zema investīciju aktivitāte, nodarbinātība, algas, produktivitātes izaugsme. Tās ir lamatas, kas savelkas arvien ciešāk. Turklāt riski ir ievērojami – Lielbritānijas referendums par palikšanu Eiropas Savienībā, jauno tirgu finansiālā ievainojamība, finanšu tirgu nestabilitāte. Un tas ietekmē visus.''
Šobrīd pārlieku liela deficīta procedūras piemērotas sešām valstīm, bet ne reizi šī procedūra nav piemērota tikai divām valstīm – Igaunijai un Zviedrijai. Arī Latvijas budžeta deficīts krīzes laikā pārsniedza pieļaujamo, bet šobrīd mēs stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus izpildām – mūsu budžeta deficīts ir zem 3 % un valsts parāds – mazāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta.
