Noziegumi, kas tiek pastrādāti digitālajā vidē, kļūst arvien nopietnāki. Pieaug arī to skaits. Tā ikgadējā ziņojumā par organizētās noziedzības darbību internetā brīdina Eiropols. Viena no satraucošākajām tendencēm ir tā dēvētie maksas noziegumi. Proti, hakeri par zināmu samaksu ir gatavi sagatavot uzbrukumu kādas valsts iestādes, bankas vai, piemēram, ātrās palīdzības datorsistēmām. Un par to arvien vairāk varētu būt ieinteresēti arī teroristi.
Eiropola vadītājs Robs Veinraits uzsver, ka kibernoziegumi izplešas pa visām dzīves jomām:
“Mēs esam satraukti, ka patērētāji kļūst arvien atkarīgāki no virtuālās vides un elektroniskiem maksājumiem. Tas paver jaunas iespējas noziedzniekiem. Tāpat
būtu jāņem vērā, ka ir sagaidāms mērķtiecīgo kiberuzbrukumu skaita pieaugums, tostarp arī tādu, kas rada jūtamus traucējumus. Tādēļ ir skaidrs, ka patērētāju, iedzīvotāju un organizāciju aizsardzība no šādiem noziedzniekiem kļūst par arvien sarežģītāku uzdevumu.”
Tā dēvētais tumšais internets joprojām paliek tā vieta, kur nozieguma pasūtītāji satiekas ar izpildītājiem. Turklāt par naudu te ir pieejami ne tikai pakalpojumi vai bērnu pornogrāfija, bet arī ieroči un sprāgstvielas. Tieši šādi pie nelegāliem ieročiem tika pusaudzis, kurš šovasar Minhenes iepirkšanās centrā sarīkoja apšaudi.
To, ka teroristi meklē dažādus jaunus uzbrukuma veidus, Eiropas Parlamentā pirmdien pasvītroja arī Eiropas Savienības pretterorisma koordinators Žils de Kiršove.
“Mēs esam bažīgi, ka ''Daīš'' var pakāpeniski pāriet pie jauniem uzbrukuma veidiem. Par vienu no tiem var kļūt automašīnu spridzināšana. Mēs zinām, ka viņi jau daudz ko ir apguvuši sprāgstvielu izgatavošanas jomā. Arī ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumu skaits arvien pieaug,” bažas pauda de Kiršove.
Secināts arī, ka par populārāko norēķinu valūtu noziedzīgos darījumos pēdējā laikā kļuvis ''bitcoin'' - šī virtuālā valūta ir iepatikusies kriminālajām aprindām tās anonimitātes dēļ.
