Uzrunājot ES ārlietu ministrus, Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatore Ketrīna Eštone pieprasīja no Krievijas savu spēku izvešanu no Ukrainas un ieroču iepludināšanas pārtraukšanu.
Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu brīdināja Krieviju, ka Eiropas Savienība ir gatava aizstāvēt savis principus un aicināja atrast konfliktam politisku risinājumu pirms krīze “sasniedz neatgriešanās punktu.” Barrozu šodien tikās Briselē ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš uzaicināts uz Eiropas Savienības ārkārtas samitu.
Ukrainas prezidents stāstīs par jaunāko situāciju valstī un to, kādu palīdzību sagaida no Eiropas Savienības. Ukrainas valdība iepriekš ir lūgusi Eiropas Savienībai militāru palīdzību, kas gan ir faktiski neiespējami, jo Eiropas Savienība šādi iesaistīties nav gatava.
Tas, kas neoficiāli dzirdams patlaban ir, ka Eiropas Savienība varētu paplašināt sankcijas pret Krievijas bankām un kompānijām, liedzot tām piekļūt Eiropas finanšu tirgum, ieviešot jaunus ierobežojumus jauno tehnoloģiju eksportam, kas Krievijai ir nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvei. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") stāsta, ka diskusija vēl priekšā, bet mums jādomā, kā Krievijas iedzīvotājiem stāstīt par patieso stāvokli.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienība pirms aptuveni mēneša vienojās par līdzīgām sankcijā tieši šajos sektoros, bet tagad tās varētu faktiski vēl padziļināt un papildināt.
Petro Porošenko uzsvēra, ka Ukraina kļuvusi par “Krievijas militārās agresijas un terora upuri”, norādot, ka Ukrainas teritorijā iesūtīti Krievijas karavīri un simtiem tanku.
Bet Francijas prezidents Fransuā Olands, ierodoties uz sanāksmi Briselē, norādīja, ka pašreizējā situācija uzskatāma par smagāko krīzi kopš aukstā kara laika. Viņš arī uzsvēra, ka nav nekādu šaubu par to, ka Eiropas Savienība pret Krieviju vērsīs jaunas sankcijas. “Eiropai ir jārīkojas un tā jau rīkojas. Taču notikusi spriedzes saasināšanās un tāpēc mums jāpieņem jauni lēmumi,” norādīja Olands.
Eiropas Savienība pašlaik pret Krieviju vērsusi trīs sankciju kārtas, kas skārušas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātus uzņēmējus, valstij piederošas bankas un vairākus Krievijas ekonomikas sektorus. Krievija uz to atbildējusi ar svaigu pārtikas produktu importa aizliegumu no Eiropas Savienības un ASV.
