Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena norādīja, ka Meja “ved karalisti uz “cieto Brexit”, un tas nenotiek, ievērojot valsts intereses, bet tikai ņemot vērā viņas partijas radikālo spārnu”.
“Es domāju, ka tas ir nožēlojami. Skotija nevar iet pa ceļu, par kuru mēs nebalsojām un kas neatbilsts mūsu interesēm. Mēs turpināsim izvirzīt priekšlikumus un pieņemt saskaņotus lēmumus, taču es negrasos pieļaut, lai Skotijas interesēm pārbrauc ar ceļa rulli,” sacīja Stērdžena.
Zviedrijas finanšu ministre Magdalēna Andersena atzina, ka “protams, mēs varam saglabāt lieliskas tirdzniecības attiecības starp Eiropa Savienību un Lielbritāniju, bet ir arī skaidrs, ka tām jābalstās uz pieņemamiem nosacījumiem”.
“Kopumā mani šis process uztrauc. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai visi, kas ir iesaistīti šajā procesā - politiķi un Eiropas iedzīvotāji -, rīkotos apdomīgi. Tā ir šķiršanās, un ir svarīgi, ka šīs šķiršanās laikā mēs darbojamies kā pieaugušie un neļaujam pārņemt varu emocijām,” pauda Andersena.
Tikmēr ASV Kolumbijas Universitātes profesors Džozefs Stiglics nedomā, ka “tā ir ekonomiska pašnāvība”, bet arī neuzskata, ka tam bija politiskā jēga.
“Īstermiņā sekas varētu būt bailes, īstermiņa sekas devalvācijai un valūtas pavājināšanai, audzējot inflāciju, negatīvais iespaids var pārsniegt šādi panākto ekonomisko izaugsmi. Viņi jau ir ieguvuši zināmu labumu no šīs devalvācijas. Jautājums ir, vai izdosies panākt līdzsvaru starp inflāciju un izaugsmi, vai arī šī līdzsvara nebūs,” norādīja Stiglics.
Londonas Ekonomikas skolas profesors Tonijs Travers vērtēja, ka Mejas uzruna “nozīmēs reālu spiedienu uz valdību, jo tā veiks sarunas”.
“Visi viņas ministri zinās, ka iznākumā viss nonāks parlamentā un, ja kaut kas noies greizi, var izveidoties vairākums, kas būs pret galīgo vienošanos,” norādīja Travers.
Tikmēr akciju tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka Mejas runas tonis bija ļoti līdzsvarots, tas bija ļoti samierinošs, bet tas bija arī ļoti stingrs, ko gaidīja Apvienotajā Karalistē.
“Daudz palīdzēja tas, ka runas tēzes jau bija zināmas vēl dienu iepriekš. Ir skaidrs, ka nebūs vienotā tirgus, nebūs muitas ūnijas, bet Apvienotā Karaliste tomēr vēlas sadarboties. Visvairāk tirgus bažas mazināja fakts, ka tas uzzināja, ka nav tā, ka Lielbritānijai nebūtu plāna,” spieda Hjūsons.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Andžāns LTV “Panorāmai” norādīja, ka dažādām ES dalībvalstīm sarunās par Lielbritānijas izstāšanos ir dažādas intereses un pašai ES būs jāmeklē vienošanās. Bet jautājums ir arī par to, vai Lielbritānija saglabāsies tāda, kāda tā ir, jo Skotijas līderi jau norādīja, ka Mejas plāns nav Skotijas interesēs.
“Britiem pašiem būtu jāsatraucas par savu vienotību,” norādīja Andžāns.
Savukārt, ka Lielbritānijas izstāšanās process būs veiksmīgs, protams, nav izslēgts, ka šim piemēram var būt sekotāji, un arī citas ES dalībvalstīs domās par izstāšanos, atzina Andžāns.
Jau ziņots, ka Lielbritānija nevar daļēji palikt Eiropas vienotajā tirgū, jo tas nozīmēs "pilnībā nepamest Eiropas Savienību", otrdien, 17.janvārī ilgi gaidītajā uzrunā par to, kā Lielbritānija īstenos "Brexit", sacīja britu premjere Terēza Meja. Londona gan vēlas saglabāt vienīgi muitas ūnijas priekšrocības, taču balstīt tās uz jaunu vienošanos pamata.
