Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret – 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
Debates izvērsās karstas
Uzrunā Eiropas Parlamentam Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzsvēra, ka britu iedzīvotāju vēlmes jārespektē, taču norādīja, ka kampaņa par izstāšanos “falsificēja realitāti”.
Junkers arī brīdināja, ka nedrīkst pieļaut „ilgstošas neskaidrības periodu”. Viņš uzsvēra, ka līdz tam brīdim, kamēr Londona nebūs oficiāli pieteikusi izstāšanos, nebūs „nekādu sarunu” par Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību.
Tikmēr eiroskeptiski noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs, kurš aktīvi atbalstīja izstāšanas kampaņu pirms referenduma, paziņoja, ka Lielbritānija nebūs pēdējā valsts, kas izstāsies.
Eiroparlamenta debates izvērtās visai vētrainas un emocionālas.
Kad Junkers paziņoja, ka „mums ir jāciena britu demokrātija un viņu pieņemtais lēmums”, Farāžs un eiroskeptiķu deputāti reaģēja ar aplausiem un izsaucieniem.
Uz to Junkers puspajokam atcirta: „Šī ir pēdējā reize, kad jūs šeit aplaudējat. Un savā ziņā esmu ļoti pārsteigts, ka jūs šeit atrodaties. Jūs cīnījāties par izstāšanos; briti balsojumā atbalstīja izstāšanos – kādēļ jūs esat šeit?”
Junkers arī apsūdzēja Farāžu par melošanu kampaņas laikā pirms referenduma, piemēram, par Lielbritānijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā izmantošanu valsts veselības aprūpes sistēmas balstīšanā. Vēlāk britu izstāšanās kampaņas līderi no šī solījuma norobežojās.
Farāžs tikmēr paziņoja, ka kopiena atrodas „nolieguma” stāvoklī par tās trūkumiem un kļūdainajām ambīcijām par apvienotu Eiropu, no kuras vēlētāji ir novērsušies.
„Vai nav smieklīgi? Kad es šeit ierados pirms 17 gadiem un teicu, ka gribu vadīt kampaņu, lai Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības, jūs visi par mani smējāties. Bet tagad jūs nesmejaties. Un iesmels tam, ka visi esat tik uztraukti un dusmīgi, ir pilnīgi skaidrs - Eiropas Savienība atrodas [savu problēmu] nolieguma stāvoklī. Bet jūsu lielākā problēma un galvenais iemesls, kādēļ Apvienotā Karaliste nobalsoja tā, kā nobalsoja, ir, ka jūs slepus un ar viltu britiem un citām Eiropas tautām esat uztiepuši politisku savienību. Un kad tauta 2005.gadā Nīderlandē un Francijā balsoja pret jums, jūs vienkārši ignorējāt viņus un ienesāt Lisabonas līgumu pa aizmugures durvīm,” klāstīja Farāžs.
Farāžs arī aicināja Eiropas Savienību ar Lielbritāniju noslēgt „saprātīgu brīvās tirdzniecības līgumu”. Tādā gadījumā Apvienotā Karaliste būs „jūsu labākais draugs pasaulē”, norādīja Farāžs, brīdinot, ka pretējā gadījumā sekas daudz nepatīkamākas būs atlikušajām 27 dalībvalstīm, nevis Lielbritānijai.
Merkele: Lielbritānija nevarēs nosmelt krējumu
ES līgumi paredz, ka pieteikumu par izstāšanos var iesniegt dalībvalsts valdība, ko britu kabinets pagaidām nesteidz darīt.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons norādījis, ka Lisabonas līguma 50.pantu izstāšanās oficiālam pieteikumam vajadzētu iedarbināt viņa pēctecim.
Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš otrdien uzrunā Vācijas parlamentā pauda pārliecību, ka ES var pārdzīvot “Brexit”, un brīdināja Lielbritāniju, ka ES nepacietīs mēģinājumus izstāšanās sarunās “nosmelt krējumu”, ziņo AFP.
Viņa piebilda, ka jebkurš, kas vēlas atstāt ES ģimeni, nevar sagaidīt, ka varēs atbrīvoties no visiem pienākumiem, bet saglabāt privilēģijas.
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” norādīja, ka pēc britu referenduma notiek spēku samēra pārmaiņas Eiropas Savienībā un Vācija kļūs spēcīga kā nekad. Sarunās par Lielbritānijas aiziešanu pieaugs arī Merkeles loma. Savukārt Latvijai un citām mazām valstīm tā ir neizdevīga situācija.
Tikmēr ES līderi spriež par ES nākotni, un jau izskanējis, ka Polija vēlas pārnest varas centru no Eiropas Komisijas uz Eiropas Padomi – dalībvalstu premjeru sanāksmi, no Briseles ziņoja LTV korespondente Ilze Nagla.
Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Televīzijai atzina, ka reformas ir nepieciešamas. Viņš arī norādīja, ka politiķiem dalībvalstīs viegli pateikt “Brisele mums tā lika” un “sabiedrība to klausās un nonāk pie secinājuma, ka labāk varbūt bez” Eiropas Savienības.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
ES līderi pēc Lielbritānijas referenduma piektdien aicināja Lielbritāniju nevilcināties ar izstāšanās procesu.
