Eiropas Padome: Vārda brīvība Turcijā ir dramatiski ierobežota

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Situācija ar vārda brīvību un mediju brīvību pēdējā laikā Eiropā ir dramatiski pasliktinājusies, šonedēļ secināja Eiropas Padome (EP).

Turcija ir pirmajā vietā pasaulē, prasot izņemt ziņas no sociālās platformas "Facebook" un tvitera. Turklāt vairāk nekā 100 000 interneta mājas lapu Turcijā ir bloķētas.

Tā Turcija gatavojas izšķirīgam referendumam par prezidenta varas stiprināšanu pēc diviem mēnešiem.

Ejot pa Stambulas ielām, nevar nojaust – cik ievērojami te mainījusies sapratne par vārda brīvību. Par to neliecina arī avīžu virsraksti – jo opozīcijas laikraksti ir vienkārši pazuduši. Kopumā slēgtas 45 avīzes, 60 TV un radio stacijas, piecas preses aģentūras un desmitiem periodisko izdevumu.

Mediju īpašumi ir konfiscēti un pārskaitīti valsts budžetā. 150 žurnālisti atrodas cietumā – vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī.

"Daudzi no viņiem ir mani draugi. 10 ir no mūsu avīzes – visa mūs redkolēģija ir cietumā kopa ar dažiem autoriem un karikatūristiem," saka Turcijas opozīcijas laikraksta "Cumhuriyet" bijušais galvenais redaktors Džans Dundars.

Turcijā likumi par goda un cieņas aizskaršanu tiek izmantoti, lai apklusinātu prezidenta Erdogana kritiķus un žurnālistus.

Jau agrāk Turcijas prezidnets Erdogans ierosinājis gandrīz 2000 lietas, Ankaras mērs – gandrīz 3000. Tagad  - pēc puča mēģinājuma un ārkārtas stāvokļa ieviešanas situācija kļuvusi vēl smagāka. Turcijā pat radīta jauna institūcija – kriminālās miertiesas. Tās kļuvušas par galveno instrumentu, lai ierobežotu vārda brīvību. Tās stāv aiz lēmumiem par žurnālistu apcietināšanu un par mediju pārņemšanu.  

"Tiesu varas darbinieki uzskata sevi par valsts aizstāvjiem nevis par cilvēktiesību aizstāvjiem. Līdz ar to viņu attieksme pret kritiku ir pārāk valsts-centriska un viņi neaizstāv tiesības, viņi aizstāv valsti pret uzbrukumiem, pret kritiku," komentē EP cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Turcija vēršas ne tikai pret medijiem, bet cenšas ierobežot arī privātpersonu saziņu un informācijas izplatīšanos.

"Kad pirms kāda laika arestēja opozīcija politiķus, noslēdza internetu trijos reģionos – uz veselu dienu, tas vispār cilvēkiem nebija pieejams," sacīja Muižnieks. "Es šito neesmu redzējis citās valstīs. Tie ir ārkārtīgi nopietni vārda brīvības ierobežojumi, kas nav pieņemami un kas nav pieļaujami Eiropas cilvēktiesību konvencijas kontekstā," atzīmē Muižnieks.

Oficiālā Ankara ierobežojums attaisno centieniem saglabāt stabilitāti valstī.  Pie Turcijas robežām notiek pilsoņu karš, tā vasarā pieredzēja valsts apvērsuma mēģinājumu, daudzus asiņainus teroristu uzbrukumus.

Tā dod patvērumu arī vairāk nekā 3 miljoniem kara bēgļu no Sīrijas un apkārtējā reģiona.

Tomēr varas cilpa ir savilkta pārāk stipri – uzskata bijušais opozīcijas laikraksta redaktors. Tā var arī nožņaugt brīvu sabiedrību.

"Ja nav brīvu mediju, ja nav parlamentārisms, ja nav spēcīgas opozīcijas partijas, arodbiedrības, pilsoniskā sabiedrība, - kā, lai jūs pretojaties režīmam? Tāpēc viņam izdodas manipulēt ar sabiedrību ļoti viegli – bez brīvas preses," komentē Dundars.

Tas nozīmē, ka 16.aprīlī gaidāmajā referendumā par pāreju uz prezidentālu republiku, turki nobalsos par Erdogana varas stiprināšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti