Arī Eiropas Savienības robežās pārceļoties uz citu valsti, nereti ar pasi vien nepietiek. Ārvalstu iestādes dažādiem mērķiem var pieprasīt dzimšanas un laulību apliecību vai citus dokumentus. Lai ārvalstu iestādes dokumentus uzskatītu par īstiem, tiem ir vajadzīgs ''Apostille'' zīmogs, kas ir starptautisks apliecinājums, ka dokuments patiešām ir īsts. Latvijā viena dokumenta aplikšana ar ''Apostille'' zīmogu maksā 14 eiro, un to veic Ārlietu ministrija.
Tagad Eiropas Parlamenta deputāti ir vienojušies izskaust vajadzību pēc ''Apostille'' zīmoga starp visām dalībvalstīm, par ko gandarīta ir Eiropas Savienības komisāre tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības jautājumos Vera Jourova:
''Pilsoņiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, bieži ir jāuzrāda publiski dokumenti, kas ir izdoti mītnes valstī, lai apprecētos vai iegūtu darbu. Šie jaunie noteikumi vienkāršos publisko dokumentu cirkulāciju starp dalībvalstīm un samazinās izmaksas. Regulējums pārtrauks vajadzību pēc dokumentu autentiskuma apstiprināšanas jeb ''Apostille'' zīmoga un arī atvieglos pienākumu dokumentus tulkot.''
Lai dokumentus vairs nevajadzētu tulkot, Briseles politiķi paredzējuši ieviest visās dalībvalstīs vienādas veidlapas.
Tās varēs pievienot dokumentam un šādā gadījumā tulkojums vairs nebūs vajadzīgs, stāsta Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāte Medija Delvo:
''Dažādās valodās sagatavotās veidlapas ļaus vienkāršot procedūru un apstiprināt tulkojumu. Ir paredzēts arī sagatavot īpašu platformu, kas ļaus sazināties tieši dažādo valstu iestāžu starpā. Tādējādi, ja kādai administrācijai radīsies šaubas par kāda dokumenta autentiskumu, būs iespējams tieši sazināties ar attiecīgajām iestādēm, lai pārbaudītu šo dokumentu. Tad, kad šī platforma veiksmīgi darbosies, tā ievērojami uzlabos arī iespējas konstatēt krāpniecības gadījumus.''
Īru eiroparlamentārietis Braiens Heiss no tribīnes rosināja, ka līdzīgu sistēmu vajadzētu ieviest arī izglītības dokumentiem.
''Tas ir pilnīgi loģiski, ka mums būtu standarta formas daudzvalodu veidlapas, un šī regula ir praktisks piemērs, kā mēs nodrošinām, ka Eiropas Savienība strādā par labu tās parastajiem pilsoņiem. Mēs sākam ar laulību un dzimšanas apliecībām, bet es gribētu aicināt Eiropas Komisiju un parlamentu kļūt drosmīgākiem attiecībā uz diplomu un zinātnisko grādu tulkošanu,'' sacīja Heiss.
Eiropas Parlamenta pieņemtie noteikumi paredz, ka pēc diviem gadiem daudzvalodu veidlapu varētu pievienot arī dokumentiem, kas attiecas uz uzņēmumu juridisko statusu un pārstāvību, izglītību un kvalifikāciju apliecinošiem diplomiem, kā arī invaliditātes apliecībām.
Diskusijas par birokrātisko procedūru atvieglošanu Eiropas Savienības pilsoņiem gan norit lēni, un arī tikko pieņemtā regula par atteikšanos no ''Apostille'' zīmoga stāsies spēkā pakāpeniski un pilnībā būs jāpiemēro tikai no 2019. gada.
