Pirmo reizi Eiropas Parlamentā (EP) tiek gatavoti un degustēšanai pasniegti insekti. Tā ir daļa no jaunās pārtikas, kuras ienākšanu Eiropas tirgū plānots precīzāk regulēt.
“Insekti ir labs piemērs, kā mēs varam ieviest dažādību savā ēdienkartē,” uzskata “Nordic Food Lab” šefpavārs Roberto Flore. “Mums nevajag ēst tikai insektus, bet mēs tos varam pievienot savam ēdienam, tas ir interesanti. Tāpēc, ka insekti ir patiešām garšīgi. Kāpēc gan ne?”
Tomēr jaunā pārtikas ir ne tikai Eiropā neierasti, bet citur tradicionāli ēdieni – insekti, godži ogas, čia sēklas, bet arī laboratorijā radīta pārtika – piemēram, no govs audiem audzēta gaļu, gan mākslīgi radīti nanoprodukti.
“Tagad ir vienkāršota procedūra, ar ko šī pārtika tiek pārbaudīta un atzīta par iespējamu ievešanai mūsu tirgū un patērētajiem nekaitīgu vai arī patērētājiem labu produkciju,” stāsta Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (''Vienotība'').
Pārtikas importētāji un ražotāji Eiropas Komisijai lūgs sertifikāciju, bet tās nekaitīgumu pārbaudīs Eiropas Pārtikas drošības iestāde. Tomēr patērētāju tiesību aizsardzības organizācija ir nobažījušies.
“Vēl ir bažas arī par šo produktu labumu – vai tie patiešām ir noderīgi patērētājiem, vai tie, piemēram, dos papildu uzturvērtību vai palīdzēs pārtikas ražotājiem radīt ilgtspējīgu produkciju – tas būtu dotu labumu patērētājiem, bet tas tā vienmēr nenotiek. Mēs redzam ļoti daudz produktu, kas ir tikai marketinga triki patērētājiem,” uzsver Eiropas patērētāju organizācijas vecākā pārtikas eksperte Kamija Perāna.
Tomēr visplašākās debates ir par plānoto laboratorijās veidoto nano produktu atļaušanu Eiropas tirgū, ja tie izturēs Eiropas Pārtikas drošības iestādes pārbaudi. Gan vairāki EP deputāti, gan eksperti norādījuši, ka šai institūcijai tomēr nav tāda tehniskā aprīkojuma un metodikas, lai pārliecinoši noteiktu nano produktu nekaitīgumu.
“Šajā jomā trūkst caurspīdīguma. Mēs arī zinām, ka šodien pārbaudes testi, lai novērtētu nano sastāvdaļu drošumu, nav ļoti labi attīstīti, tāpēc ir ļoti grūti novērtēt šo produktu drošumu,”skaidro Perāna.
Zinātnieki gan uzsver, ka mēs jau tagad ēdam nano daļiņas saturošu pārtiku, un tāpēc uztraukumam neesot pamata
“Ļoti daudzas parastas pārtikas sastāvdaļas ir nano produkti, piemēram, pektīns, kas ir džemos, kas ir arī visos augļos un dārzeņos – tas ir nano izmēra produkts. Arī piemēram atsevišķi tauku kristāli – kristalizēti tauki piešķir struktūru šokolādei vai margarīnam – šie kristāli ir nano izmērā. Protams, šie ir standarta produkti un nav mākslīgi veidoti – mums tie nav īpaši jāmarķē. Faktiski, kāpēc gan mākslīgi veidotiem produktiem, kas ir nano izmērā, būtu jābūt bīstamākiem nekā dabiskajiem produktiem,” stāsta Leuvenas universitātes profesore Imogena Fubēra.
Tomēr produktiem ar mazajām nano daļiņām ir arī daudz kritiķu, kas apšauba to nekaitīgumu. Tāpēc nano daļiņu klātbūtni vajadzētu skaidri norādīt uz produkta iepakojuma, kas šobrīd netiek darīts.
“Pārtikas produktos nano daļiņas ir dioksīda titāns, kas ir marķēts kā sastāvdaļa E171. Neviens nezin, ka E171 ir nano daļiņas, tāpēc es vēlējos, lai to norādītu uz iepakojuma, bet tas diemžēl nenotiks,” norāda Eiroparlamenta deputāts Žozē Bovē (Greens/EFA).
Pagaidām gan interese par jauno pārtikas produktu ievešanu un ražošanu Eiropā nav liela, un, atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu, likumdošanas izstrādātāji pat nevarēja nosaukt ne šīs nozares apjomu, ne prognozēt tās attīstību.
“Vai tas būs masīvi, es nezinu. Kas gan to var pateikt ilgtermiņā,” saka Eiroparlamenta deputāts Džeimss Nikolsons.
Tomēr skaidrs, ka 2025.gadā mūsu ikdienas ēdienkartē, visticamāk, būs ēdieni, kurus tagad saucam par eksotiskiem un neiedomājamiem.
