Starptautiskā vēsturiskās apgaismības, cilvēktiesību un labdarības organizācija „Memorial” tika izveidota pagājušā gadsimta 80 gadu beigās un tās mērķis bija izmeklēt PSRS laikā īstenotās politiskās represijas. Organizācija apvieno cilvēktiesību aktīvistus, vēsturniekus un disidentus vairākās valstīs un tās pirmais priekšsēdētājs bija Nobela miera prēmijas laureāts, akadēmiķis Andrejs Saharovs. 2009.gadā „Memoriāls” saņēma paša Saharova vārdā nosaukto Eiropas Parlamenta balvu par vārda brīvību.
Septembrī, vēršoties Augstākajā tiesā, Krievijas Tieslietu ministrija pieprasīja organizācijas likvidēšanu. Kā oficiālais iemesls šādai prasībai tiek minēts fakts, ka „Memoriālam” nav centrālā biroja, kas izveido filiāles reģionos, tāpēc šī biedrība nevar saukties par Viskrievijas. Iepriekš „Memoriāls” tika iekļauts arī tā dēvētajā ārvalstu aģentu sarakstā, kur iekļūst organizācijas, kas savai darbībai saņem finansējumu no ārvalstīm.
Organizācijas pārstāvji uzskata, ka Krievijas varas iestāžu lēmums nav pamatots un vienkārši ir uzsākta cīņa pret cilvēktiesību aktīvistiem, kaut vai par to, ka „Memoriāls” ir atļāvies Krievijas īstenoto politiku Krimā un Austrumukrainā nosaukt par agresiju.
Pagājušajā nedēļā notikušajās Eiropas Parlamenta debatēs deputāti norādīja uz „Memoriāla” nozīmīgo lomu cīņā par cilvēktiesībām Krievijā. Kā paziņoja čehu deputāts Jaromirs Ština, kopš 80 gadiem "Memoriāls" ir palīdzējis iznīcināt milzīgo Krievijas impēriju, pieprasot ievērot cilvēktiesības. Deputāts piebildis, ka bez „Memoriāla” palīdzības Padomju Savienība būtu sagruvusi daudz vēlāk.
Savukārt ungāru deputāts Tamass Mečerics uzsver, ka Krievijas režīmam vienkārši nav pieņemamas tās vērtības, par kurām cīnās „Memoriāls”: "Krievijas Tieslietu ministrijas un Putina valdības politika pret „Memoriālu” ir ļaunprātīga atriebība par „Memoriāla” īstenotajām aktivitātēm. Taču Putina valdības problēma ir ne jau tas, ko "Memoriāls" dara, bet gan tas, kādas idejas tas aizstāv. „Memoriāls” iestājas par bezkompromisa staļinisma noziegumu nosodīšanu un ir to darījis jau kopš 80.gadiem."
Tikmēr Eiropas Komisijas veselības komisārs Tonio Borgs uzsvēris, ka Krievija ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, paužot Eiropas institūcijas atbalstu Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem arī nākotnē: "Gan Eiropas Drošības un sadarbības padomes pastāvīgajā padomē, gan Eiropas Padomē mēs kā Eiropas Komisija esam pauduši mūsu nemainīgo pārliecību par to, ka šis Krievijas lēmums ir pretrunā ar tām starptautiskajām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies. Tas nav tikai Eiropas Parlaments, kas kaut ko politiski nosoda."
Krievija vienkārši neievēro savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Eiropas Komisija turpinās sniegt savu atbalstu neatkarīgajai pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā, un tas šajā sarežģītajā laikā ir īpaši svarīgi," sacīja Borgs.
Sagaidāms, ka tiesas process pret organizāciju „Memoriāls” sāksies 13.novembrī. Līdz tam organizācijai dota iespēja novērst radušos trūkumus, taču cilvēktiesību aktīvisti paziņojuši, ka to nav iespējams izdarīt. Vienlaicīgi Konstitucionālajā tiesā ir iesniegta pretprasība, kurā ir apšaubīts Krievijas varas iestāžu prasības pamatojums. Kā norāda portāls newsru.com, faktiski Viskrievijas organizācijas aizliegšana var pat nākt tai par labu, jo reģionālās filiāles varētu turpināt patstāvīgu darbību kā neatkarīgas organizācijas.
