Eirodeputāte: Stingrāka ES pilsoņu pārbaude varētu pasargāt no teroraktu atkārtošanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Turpmāk stingrāk ir jāpārbauda pilnīgi visi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri vai nu pamet Eiropas Savienības teritoriju un dodas uz kādu trešo valsti, vai arī ierodas bloka zonā no ārienes. Tā balsojis Eiropas Parlaments, atbalstot Eiropas Komisijas ierosinājumu. Tagad sekos sarunas ar dalībvalstīm. Sagaidāms, ka būs arī daudz pretinieku, bet ziņojuma autore no Rumānijas, Eiropas Parlamenta deputāte Monika Makoveja norāda, ka tieši šī jaunā kārtībā, iespējams, varētu pasargāt no teroraktu atkārtošanās.

Ja Eiropas Savienība pieņems  šādu likumu, tad dalībvalstu pilsoņus pārbaudītu vienlīdz stingri kā tos, kuri teritorijā nonāk no citām zemēm. Deputāte Monika Makoveja, kura ir ziņojuma autore un faktiski veido parlamenta pozīciju par šo rosinājumu, norāda, ka tas izskatās visai radikāli un daudziem nepatīk, taču laikā, kad Eiropā ir tik daudz terora draudu, varētu palīdzēt izgaismot to datu zonu, kas līdz šim dienestu acīm ir bijusi slēpta.

„Tās būtu sistemātiskas pārbaudes visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ne tikai uz Šengenas ārējām robežām, bet visā Eiropas Savienībā, gan ienākot teritorijā, gan to pametot. Tās nebūtu fiziskas cilvēku pārbaudes, bet gan viņu datu kontrole. Mums ir Šengenas sistēmas, „Europol” datu bāze un citas, kurās parādās informācija par cilvēkiem, viņu pagātne, vai viņi ir bijuši aizturēti. Citas politiskās grupas vēlējās, lai šīs pārbaudes attiektos tikai uz tiem cilvēkiem, kuri jau ir nonākuši drošības iestāžu uzmanības lokā, taču mēs redzējām, kas notika Parīzē, kas notika Beļģijā. Te bija informācija, taču kāds to nepārsūtīja tālāk, un kopumā šī informācijas ķēde nestrādāja labi un galu galā bojā gāja cilvēki,” skaidro Monika Makoveja.

Deputāte Monika Makoveja neslēpj un apstiprina to, kas izskanējis jau iepriekš, ka dalībvalstis ar informāciju joprojām dalās nelabprāt, lai gan statistika vēsta, ka vismaz 5000 Eiropas Savienības pilsoņu ir spējuši netraucētu pāriet robežu un pievienoties džihādistiem Sīrijā.

„Dalībvalstu slepenie dienesti un policija neuzticas kolēģiem citās valstīs, un tieši uzticība jau ir informācijas apmaiņas pamatā. Es ļoti ceru, ka ar to informāciju, kas attiecas uz teroraktiem, atbildīgie dienesti tomēr apmainīsies,” norāda Monika Makoveja.

Eiropas Parlaments ir balsojis un tagad sekos sarunas ar dalībvalstīm. Paredzams, ka tās nebūs vieglas, jo pilsoņu datu aizsardzība Eiropas Savienībā joprojām ir ļoti jūtīgs jautājums. Lielas kritikas dēļ šajā ziņā nav izdevusies Eiropas Savienības un ASV sadarbība. Taču parlamentā uzskata, ka sarunas ir jāsāk pēc iespējas drīz, lai arī likums stātos spēkā jau tuvākajā nākotnē.

 

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti