Vienlaicīgu Mursi attaisnots apsūdzībās, par kurām viņam draudēja nāvessods. Šī ir pirmā no tiesas prāvām, kurās Mursi draud nāvessods.
Ēģiptes politikas vērotāji norāda, ka šīsdienas spriedums ir pirmais signāls par to, ka Ēģiptes pašreizējās varas iestādes valstī civilo vadību nākotnē nepieļaus.
Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents Mohameds Morsi pie varas nonāca 2011.gadā, kad pēc plašām protesta akcijām no amata tika gāzts ilggadējais valsts prezidents Hosni Mubaraks. Taču gadu vēlāk pašu Morsi gāza tā brīža armijas komandieris un pašreizējais prezidents Abdelfatahs al Sisi.
Šīsdienas tiesas prāvā tika izskatītas apsūdzības par Mursi saistību ar vardarbīgās protesta akcijās iesaistītu personu nogalināšanu un spīdzināšanu laikā, kad viņš vadīja valsti. Par šiem noziegumiem Mursi un vēl 14 apsūdzētajām personām tika piespriests 20 gadu cietumsods, taču bijušais prezidents tika attaisnots apsūdzībās par žurnālista un divu protestētāju slepkavībām prezidenta pils tuvumā. Bijušā prezidenta aizstāvība jau paziņojusi, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Pats Muhameds Mursi apgalvo, ka ir militāra apvērsuma upuris un noraida tiesas izvirzītās apsūdzības.
Vēl pirms tiesas procesa tika prognozēts, ka Mursi varētu tikt piespriests nāvessods. Tas tāpēc, ka pēdējo nedēļu un dienu laikā par daudz mazākiem noziegumiem augstākais soda mērs tika piespriests vairākiem simtiem viņa vadītās un varas iestāžu aizliegtās “Musulmaņu brālības” līderiem un aktīvistiem, tostarp brālības pašreizējam līderim Mohamedam Badī. Apvienoto Nāciju organizācija jau paziņojusi, ka šādas prāvas vēsturē nav pieredzētas.
Pret Mursi noskaņoto protestētāju advokāti pēc sprieduma pasludināšanas paziņojuši, ka šīsdienas spriedums viņiem ir bijis pārsteigums, taču arī 20 gadi ieslodzījumā neesot tas sliktākais iznākums.
“Musulmaņu brālības” aktīvisti savukārt ir aicinājuši savus atbalstītājus iziet ielās un paust atbalstu gāztajam prezidentam, norādot, ka pašreizējā valsts vara izmanto tiesu sistēmu savās interesēs. Paziņojumā norādīts, ka tiesas tiek izmantotas kā ierocis cīņā pret sabiedrības noskaņojumu un Mohameda Mursi demokrātisko un likumīgo mantojumu.
Abdelfatahs al Sisi ne reizi vien ir paziņojis, ka darīs visu iespējamo, lai no “Musulmaņu brālības” atbrīvotos pilnībā, jo nekāda opozīcija netiks paciesta.
Kā raidsabiedrībai „Al Jazeera” norāda viens no ēģiptiešu žurnālistiem, pret Mohamedu Mursi vērstā tiesas prāva jau no paša sākuma ir bijusi politizēta un tās galvenais mērķis ir nosūtīt signālu visai ēģiptiešu sabiedrībai, kā arī pārējai pasaulei, ka Ēģiptē civilā pārvalde vairs nebūs iespējama.
No otras puses tiek atzīts, ka liela daļa Ēģiptes sabiedrības Abdelfataha al Sisi politiku atbalsta, jo vēlas panākt stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Savukārt Mohameds Mursi savulaik tika vainots tieši par politiskās kontroles nostiprināšanu tā vietā, lai cīnītos ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām.
Tiesas procesi pret Mohamedu Mursi nebūt vēl nav beigušies. 16.maijā gaidāmi spriedumi vēl vairākās prāvās, kurās bijušajam prezidentam joprojām var tikt piespriests nāvessods. Vienā no apsūdzībām Mursi tiek vainots sadarbībā ar ārvalstu militāristiem ar mērķi sarīkot masveida islāmistu cietumnieku bēgšanu 2011.gada protestu laikā. Tāpat bijušais prezidents tiek apsūdzēts spiegošanā un sazvērestībā ar palestīniešu kustību Hamas, Libānas „Hezbollah’ un Irānas revolucionārajiem sargiem, kā arī nacionālās drošības apdraudēšanā, nododot slepenus un jūtīgus dokumentus ar raidsabiedrības “Al Jazeera” starpniecību.
Daži eksperti gan pieļauj, ka Morsi no nāvessoda varētu izvairīties, jo pašreizējā valsts vadība nevēlas piedzīvot jaunu sabiedrības neapmierinātības vilni, kā arī nevēlas izpelnīties vēl lielāku Rietumu pasaules kritiku.
