Viņš norādījis, ka Ukrainas austrumos vienmēr bijuši Krievijas pilsoņi, kuri tur ierodas dažādu iemeslu dēļ un kuri iebrauc, lai atbalstītu separātistus.
„Mums ir liecības par cilvēkiem, kuri iebrauc Ukrainā privātā kārtā, mēs esam ar viņiem tikušies un runājuši. Taču, vai ir kaut kādas citas krievu armijas daļas [..] – tas ir sarežģīts jautājums,” paziņojis Zanjērs.
Tikmēr Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks sociālajos tīklos pavēstījis, ka Krievijas armija ar raķetēm apšaudījusi Luganskas lidostu.
Kauju dēļ Donbasā 1.septembrī mācību gads nav sācies vairāk nekā 900 skolās, vēsta Ukrainas masu mediji, atsaucoties uz Nacionālās drošības padomes pārstāvi Andreju Lisenko. Līdz ar to aptuveni 10 000 skolēnu nav sākuši mācības, bet skolas atbrīvotajās pilsētās strādā normālā režīmā, ziņo „Unian.ua”.
Iepriekšējās nedēļās Ukrainas valdība ziņoja par panākumiem nemierīgajos austrumu reģionos, un pēc vairāku dienu sadursmēm Ilovajskā pat uzsvēra, ka ir tuvu galvenajam mērķim – separātistu kontrolēto teritoriju nošķiršanai. Taču tās pozīcijas konflikta zonā krasi pasliktinājās pēc tam, kad, pēc Ukrainas drošības dienestu un NATO aplēsēm, separātisti saņēma ievērojamus papildspēkus no Krievijas teritorijas.
Valsts prezidents Petro Porošenko arī pirmoreiz oficiāli paziņoja par Krievijas armijas ienākšanu valstī. Kremlis gan savu nostāju nav mainījis un joprojām noliedz savu līdzdalību konfliktā. Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiekoties ar starptautisko attiecību studentiem, paziņojis, ka daudzas Rietumvalstis sāk mainīt savu viedokli pret Maskavai noteiktajām sankcijām.
„Es uzskatu, ka eiropiešiem būs kauns par to, kas notiek Ukrainā. Tur jau izskan viedokļi par to, ka sankcijas nav perspektīvas un produktīvas,” sacījis Lavrovs.
Šo Maskavas pārliecību patiešām stiprina norises rietumu diplomātiskajās aprindās. Tur izskan ne tikai dažādi viedokļi par Ukrainas krīzes virzību, bet arī minējumi par iespējamo lielvaru savstarpējo vienošanos. Tomēr daudzas valstis aizvien ietur stingru pozīciju.
Piemēram, Austrālija pirmdien noteica jaunas sankcijas pret Maskavu, kas paredz aizliegumu eksportēt uz Krieviju bruņojumu, kā arī naftas un gāzes rūpniecības aprīkojumu, ierobežot Krievijas valsts banku piekļuvi Austrālijas kapitāla tirgum, kā arī aizliegumu veikt investīcijas Krimā. Pēc Austrālijas premjerministra teiktā, jaunās sankcijas atbilst Eiropas Savienības jau īstenotajiem pasākumiem.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armija pirmdien pēc ilgstošas un smagas kaujas atkāpās no Luganskas lidostas.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
