Francijas, Ukrainas un Krievijas prezidenti, kā arī Vācijas kanclere telefonsarunā pirmdien vienojušies par īpašo novērotāju izvietošanu desmit vietās Donbasā, kur fiksēti pamiera pārkāpumi. Tiesa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas izplatītajā paziņojumā šāds priekšlikums nav minēts, vien uzsvērta nepieciešamība ievērot Minskas pamiera vienošanos, un atvilkt smagos ieročus EDSO novērotāju uzraudzībā.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji vispirmām kārtām jānosūta uz 10 apdzīvotām vietām, liecina Ukrainas prezidenta Petro Porošoenko administrācijas paziņojums. Starp tām ir Doņeckas lidostas teritorija, kā arī Volnovahas pilsēta Doņeckas apgabalā, kur janvāra vidū raķetes lādiņš trāpīja tikai dažus metrus no satiksmes autobusa, to sadragājot un nogalinot vismaz 10 cilvēkus.
Taču kopumā EDSO atzīst, ka pamiers ievērots un sava bruņojuma atvilkšanu pabeiguši arī pašpasludināto Doņeckas un Luhganskas republiku kaujinieki.
EDSO novērotāji gan norāda, ka atsevišķās vietās turpinās apšaudes, tostarp ne tikai ar strēlnieku ieročiem. Par Minskas līgumu pienācīgu nepildīšanu pirmdien paziņojis arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Viņš pēc sarunām ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu sacīja, ka ieroču atvilkšanu separātisti īsteno tikai izlases kārtībā un notiekošais vairāk atgādina spēku pārgrupēšanu jauniem uzbrukumiem, nevis ceļu uz mierīgu atrisinājumu. Tikmēr Lavrovs pārmetumus noraida un apsūdz rietumvalstis manipulācijā, lai noliegtu, kā vērojama stabila virzība uz konflikta noregulējumu.
Tikmēr Francijas, Ukrainas un Krievijas prezidenti, kā arī Vācijas kanclere telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību publicēt ikdienas EDSO atskaiti par ugunspārtraukšanas režīma pārkāpumiem. Tā tiks nosūtīta visām Normandijas formāta ārlietu ministrijām. Politiķi arī runājuši par starptautiskās palīdzības nogādāšanu Donbasā, tā ziņo Ukrainas Ārlietu ministrija.
Valstu līderi apsprieduši arī humānās palīdzības piegādes jautājumus kara skartajiem rajoniem, kā arī gāzes piegādes Ukrainai no Krievijas.
Piektdien paredzēta „Normandijas četrinieka” ārlietu ministriju pārstāvju tikšanās. Ukrainas prezidenta administrācija norāda, starp citām lietām plānots runāt arī par miera uzturētāju jautājumu. To nesen pacēla Kijeva, aicinot šādu misiju izvietot arī gar to robežas daļu ar Krieviju, ko Ukrainas valdība nekontrolē. Šāds aicinājums gan sastapies ar Maskavas un prokremlisko kaujinieku pretestību, paziņojot, ka tas būtu pretrunā ar Minskas vienošanos.
EDSO novērotāju misija iepriekš ir ziņojusi, ka abās pusēs notikusi smago ieroču pārvietošana, tomēr norāda, ka pagaidām ir pāragri apstiprināt, ka ir sākusies artilērijas pilnīga atvilkšana.
Pirmdien Ukrainas armija paziņoja, ka ticis nogalināts viens karavīrs, bet kopumā ugunspārtraukšanas režīms joprojām tiek ievērots. Aizvadītā nakts bijusi salīdzinoši mierīga. Otrdienas rītā tā dēvētais Ukrainas pretterorisma operāciju centrs apsūdzēja prokrieviskos kaujiniekus, ka tie ar šaujamieročiem vairākas reizes apšaudījuši Ukrainas spēku pozīcijas.
Bet Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins otrdien, atrodoties vizītē Tokijā, pauda šaubas par cerībām uz to, ka pamiera vienošanās turēsies, un aicināja uz starptautiskās novērošanas misijas paplašināšanu. Viņš norādīja, ka situācija uz vietas ir ļoti smaga un saspringta, piebilstot, ka „Ukrainas un Krievijas attiecībās vienmēr ir problēma ar savstarpējās uzticības trūkumu.
„Mēs nevaram paļauties uz jebkāda veida norunām starp mums un Krieviju,” paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
