ECB savu iepriekšējā gada veikumu vērtē optimistiski, bet piesardzīga par šī gada perspektīvām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir samērā veiksmīgi izdevies veicināt Eiropas Savienības ekonomikas atgriešanos uz mērenas izaugsmes ceļa, tomēr tuvākajā laikā Eiropai vienlaikus ir jārēķinās ar vairākiem nozīmīgiem globāliem stabilitātes riskiem – tā ar ikgadējo ziņojumu uzstājoties Eiropas Parlamenta deputātiem, atklājis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

Eiropas Centrālā banka pēdējā gada laikā ir īstenojusi tik aktīvus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kā vēl nekad agrāk, tomēr kopumā, pēc vairāku analītiķu teiktā, Eiropas Savienības ekonomikas izaugsme pagājušogad ir bijusi lēnāka nekā gaidīta, un vairākas valstis, piemēram, Grieķija un Somija, joprojām ir visai sarežģītā situācijā.Tieši tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti ECB vadītāja Mario Dragi uzstāšanos uzņēmuma ar visai aktīvām debatēm, kurās pievērsuši uzmanību vēl risināmajiem jautājumiem.

Eiropas Savienības komisārs eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis kopumā Eiropas Centrālā bankas pasākumus debašu laikā novērtēja kā sekmīgus:

''Ar saviem pēdējo gadu monetāras politikas pasākumiem, tostarp procentu likmju samazināšanu un aktīvu uzpirkšanas programmu, Eiropas Centrālā banka ir rīkojusies, lai samazinātu riskus, kas ir saistīti ar pārlieku ilgu zemas inflācijas periodu. Šie soļi ir uzlabojuši banku kreditēšanu privātajam sektoram, un paredzams, balstīs ekonomikas izaugsmi un palīdzēs atjaunot ekonomikas izaugsmi un nodrošināt inflācijas tuvošanos cerētajam nepilnu 2 procentu slieksnim. Eiropas Savienības ekonomikā turpinās mērena atveseļošanās, kuru balsta arī tādi ārēji faktori kā zemas naftas cenas, monetārā politika un zema eiro vērtība, kura palīdz mūsu eksportētājiem.''

Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti tomēr uzsvēra, ka bankas īstenotie pasākumi var izrādīties nepietiekami, lai panāktu Eiropas ekonomikas atgriešanos uz stabilas izaugsmes ceļa, un ir nepieciešamas radikālākas un drosmīgākas reformas, lai uzlabotu situāciju Eiropas ekonomiski vājākajās valstīs, piemēram, budžeta politikas jomā. Eiropas institūcijām arī savi atbalsta pasākumi būtu jānovirza no finanšu tirgiem uz reālo ekonomiku, uzsvēruši vairāki deputāti.

''Ir nepieciešams konsolidēt šobrīd novērojamās atveseļošanās rezultātus eirozonā un turpināt reformas nacionālā līmenī. Mūsu valūtas devalvācija nevar būt vienīgais ekonomikas politikas instruments, lai padarītu mūsu preces pieprasītākas globālajā tirgū,'' norāda Eiropas Parlamenta deputāts no Tautas partijas grupas Zigfrīds Murešans. ''Eiropas Centrālās bankas politika mums dod papildu laiku, tomēr neatceļ nepieciešamību pēc reformām. Dalībvalstīm nevajadzētu atgriezties pagātnē pat ekonomikas izaugsmes brīžos. Jo tās valstis, kuras nav konkurētspējīgas, kuras neveic reformas, kuras nesakārto savas publiskās finanses, kuras nestabilizē banku sistēmas, jau tiecas uz nākamo krīzi, un Eiropas Centrālā banka vairs nevarēs tām palīdzēt.''

Eiropas Centrālā banka vienlaikus uzsver, ka Eiropai šogad ir jārēķinās ar vairākiem apstākļiem, kuri var kavēt ekonomikas izaugsmes paātrināšanos – galvenokārt tie ir saistīti ar ekonomisko nestabilitāti attīstības valstīs, kuras smagi skāris naftas cenu kritums un izaugsmes bremzēšanās Ķīnā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti