Drošības pētnieks Ahmeds Hašims: «Islāma valsts» ir kā fēnikss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Profesors stratēģiskās pētniecības jomā S. Radžaratnama starptautisko pētījumu skolā Nanjangas Tehnoloģiju universitātē Singapūrā Ahmeds Hašims intervijā Latvijas Radio atzīst, ka teroristu uzbrukumi Eiropā vēl notiks, un islāmistu grupējums “Islāma valsts” ir kā fēnikss, kas nozīmēs ilgu un ciklisku cīņu.

- Kādēļ Eiropā notiek terorakti? Pēdējā laikā salīdzinoši bieži. Pērnā gada sākumā bija uzbrukumi Parīzē, tad atkal Parīzē novembrī ar daudziem upuriem un Briselē tikai pirms dažām nedēļām. Kādēļ tā?

- Ir daudz iemeslu, kādēļ grupējums „Islāma valsts” veic teroraktus Eiropā.

Pirmais un droši vien galvenais iemesls ir, ka grupējums „Islāma valsts” Eiropu uzskata par ideoloģisku ienaidnieku, jo tā ir sekulāra, tā veicina demokrātijas izplatību. Eiropa ir ideoloģisks ienaidnieks, jo grupējuma „Islāma valsts” ieskatā tā ir uzbrukusi islāmam kopš pirmajiem krusta kariem 1096.gadā.

Eiropa, un it īpaši Francija, tiek uzskatīta par tādu, kas apspiež musulmaņus. Francijā ir lielākais musulmaņu iedzīvotāju skaits Eiropā – pieci ar pusi miljoni. Tādēļ Francijas sekulārie likumi, kas, piemēram, aizliedz nesāt seju aizsedzošu apģērbu, un nostāja, ka publiskā telpa un privātā telpa ir nodalītas – islāmisti to redz citādi. Ideoloģiski tas ir iemesls, kādēļ viņi uzbrūk.

Otrs ir, ka viņiem ir iespējas to darīt. Jo šajās valstīs ir lielas musulmaņu kopienas. Un grupējums „Islāma valsts” viņus uzskata par rekrutēšanas avotu, lai viņi dotos uz Sīriju un Irāku. Un šie ārvalstu kaujinieki, it īpaši no Francijas, Vācijas vai Lielbritānijas, kļūst par diezgan labiem karavīriem grupējumam „Islāma valsts”.

Parasti viņi uz turieni dodas bez lielas pieredzes, bet atgriežas ar kaujas pieredzi, un grupējums „Islāma valsts” to grib izmantot, lai īstenotu uzbrukumus pret eiropiešiem. It īpaši pret Franciju, jo tā cieši iesaistījusies koalīcijā, kas pret grupējumu īsteno gaisa uzlidojumus. Viņi redz Franciju kā īpaši izdevīgu mērķi uzbrukumam. Tas, ko grupējums „Islāma valsts” pamatā grib pateikt - jūs uzbrukāt mums tur, mēs jums uzbruksim jūsu mājās.

- Vai mums vajadzētu gatavoties jauniem teroruzbrukumiem Eiropā, ne tikai Parīzē un Briselē, bet arī citās kontinenta galvaspilsētās?

- Uzbrukumi Parīzē un Briselē bija īpaši šokējoši. Bet to nevar paredzēt. Izlūkdienestiem ir ļoti grūti paredzēt, kur un kad būs nākamais uzbrukums. Tajā pašā laikā terorakts, kas vēl tiek plānots, atstāj pēdu nospiedumus. Izlūkdienestiem un varasiestādēm tad attiecīgi ir jāsavieno punkti.

Grupējums „Islāma valsts” vēlētos atkal uzbrukt Francijai. Tas grib uzbrukt Briselei, jo tā ir Eiropas Savienības sirdī. Ticis ziņots, ka viņu mērķu sarakstā ir arī tādas vietas kā Berlīne un Maskava.

Tomēr mēs tos nevaram paredzēt. Mēs varam gatavoties vai izjaukt šādu uzbrukumu. Un, ja šāds uzbrukums notiek - tad ātri jātiek galā ar sekām.

Vai viņi grib vēlreiz uzbrukt Eiropas valstīm? Jā, domāju, ka grib. Un viņi turpinās mēģināt. Un ja viņi sapratīs, ka vienā galvaspilsētā nav iespēju, viņi pievērsīsies citai.

- Kādēļ Beļģija, un īpaši Brisele, liekas, ir vieta, kas ir labvēlīga ekstrēmisma ideju uzplaukšanai? Lielākā daļa uzbrucēju Parīzes teroraktos bija no Briseles, un tagad atkal Briseles uzbrukums. Kāpēc tā?

- Islāma ekstrēmistu klātbūtne Briselē nav jauna parādība. Saknes meklējamas deviņdesmitajos gados, kad alžīriešu islāmistu tīkls izveidoja bāzes vietu Molenbēkā, Briseles rajonā.

Beļģijā ir arī liela musulmaņu kopiena, galvenokārt no Alžīrijas un Marokas. Un pilsētas rajons kā Molenbēka no islāmistu skatu punkta tiek uzskatīts par labu loģistikas bāzi. Jo tur jauniešu bezdarba līmenis ir 35 procenti. Manuprāt, būtībā Molenbēka tiek uzskatīta par labu loģistikas bāzi lielākam mērķim - Parīzei.

Uzbrukumu Parīzei organizēja Molenbēkā. Tur bija loģistika, slēptuves, un viņi devās uz Parīzi tikai, lai sarīkotu uzbrukumus.

Tas nenozīmē, ka Brisele nav uz teroristu radara, jo, kā teicu, Brisele ir Eiropas Savienības centrs. Un Beļģija kā valsts tiek uzskatīta par trauslu, jo politiskā vide ir trausla. Tādēļ viņi izmanto izdevību.

Turklāt Beļģijai ir vairāki drošības dienesti, kuru pienākumi pārklājas, un neizskatās, ka viņi pilnībā sastrādātos. Tajā pašā laikā šo dienestu gan personāla, gan naudas resursi ir pārāk mazi. Un teroristi to zina. Viņi zina, kuram mērķim ir vājie punkti un kuram nav.

- Kādēļ uzbrucēji nolēma rīkot uzbrukumus? Viņi ir dzimuši Beļģijā un auguši rietumvalstu kultūrā...

- Tam ir vairāki iemesli. Viņi tikuši atsvešināti no šīs kultūras. Daļa iesaistīto ir imigrantu bērni - pirmās paaudzes, otrās un pat trešās paaudzes.

Mēs nevaram ignorēt arī vietējos konvertītus, tos, kas jaunpievērsušies ticībai - baltādainos beļģus vai francūžus; indivīdus, kas pievienojas grupējumam „Islāma valsts”.

- Kas viņiem liek pievienoties? Kas ir šie cilvēki, kas pievienojas?

- Daudzi no viņiem ir jauni cilvēki, kas dzīvo uz likuma robežas. Proti, viņi ir sīkie noziedznieki, viņiem nav darba, viņi savā dzīvē nesaskata nākotni. Un tad parādās organizācija, kas viņiem sniedz labāku identitāti nekā būt par automašīnu zagli, cilvēku kontrabandistu vai suteneru.

Viņi rekrutē marginalizētos, atstumtos. Kārlis Markss viņus sauktu par „lumpenproletariātu”.

Bet tajā pašā laikā ne visi ir no atstumtajiem sabiedrības slāņiem, jo grupējums „Islāma valsts” grib rekrutēt arī profesionāļus.

Kādēļ gan profesionālis, kurš dzīvo Rietumos, pamestu savu darbu un pievienotos džihādistu grupējumam? Viņš nemeklē materiālu atalgojumu. Viņš meklē identitāti. It īpaši imigrantu vidū - viņi ir alžīrieši, marokāņi Francijā vai Beļģijā, bet vienlaikus viņi nav ne alžīrieši ne marokāņi; ne francūži ne beļģi.

- Parīzes un Briseles uzbrukumos piedalījās arī brāļi. Ar Parīzes teroraktiem bija saistīti brāļi Abdeslami, tagad Briselē – brāļi Bakrauī, viens no kuriem uzspridzinājās lidostā, otrs - metro stacijā..

- Jā, šie cilvēki sāk kā tīkls, kas balstīts uz ģimenes un radniecības saitēm. Tas strādā, jo viens iedrošina otru; tas nostiprina saliedētību; viņi viens otru uzkurina. Tas ļauj organizācijai kā „Islāma valsts” sagrābt šos cilvēkus un sev piesaistīt.

Bet radniecības saites nozīmē arī necaurlaidīgu drošību. Organizētai struktūrai, kurā ir pārāk daudz cilvēku, var būt plaisas, un tai var piekļūt drošības dienesti.

Grupējums „Islāma valsts” Eiropas pilsētās daudz paļaujas uz tīkliem, kas balstīti radniecīgās saitēs.

 - Lai apturētu šādu teroraktu notikšanu nākotnē, vai mums no sākuma jāsakauj grupējums „Islāma valsts” Sīrijā un Irākā?

- Grupējuma „Islāma valsts” sakaušanas stratēģija nevar būt secīga - ka vispirms izdarīsim šo un nākamais solis būs - izdarīsim to. Ir jānotiek daudzām lietām vienlaicīgi.

Kamēr grupējumu „Islāma valsts” bombardē no gaisa Irākā un Sīrijā (un es domāju, ka būtu jāiesaista speciālo uzdevumu sauszemes vienības), ir jāsper soļi arī Lībijā, Jemenā un citās vietās, kur valsts iekārta brūk.

Arī Eiropā ir jāsper soļi, lai apturētu šos cilvēkus. Tā ir ne nacionālo valstu dienestu darbības uzlabošana, bet arī valstu divpusējā sadarbība. Valstis sadarbojas nepietiekami, neskatoties uz Eiropas Savienību. [Eiropas Savienības pretterorisma aģentūrai] nav kapacitātes, jo katra valsts, it īpaši lielās valstis, sargā savu informāciju ļoti cieši un ar to nedalās ar citām valstīm.

- Runājot par grupējumu „Islāma valsts”- kā šobrīd sokas cīņā pret to? ASV vadītā koalīcija grupējumu bombardējusi jau pusotru gadu, Krievijas kampaņa ilga gandrīz pusgadu, tagad krievi daļēji atvilkuši spēkus. Vai šīm ofensīvām izdevies samazināt grupējuma ietekmi reģionā?

- Jāatzīst, ka daļa operāciju ir bijušas iedarbīgas. Pirmkārt, grupējums „Islāma valsts” ir zaudējis 25 procentus iepriekš kontrolētās teritorijas, un izskatās, ka zaudēs vēl vairāk.

Otrkārt, uzlidojumi, kā arī atsevišķas sauszemes īpašo spēku operācijas Lībijā, Sīrijā un Irākā ierobežojušas grupējuma valsts iekārtas veidošanas spējas. Līdz ar to grupējuma kontrole pār iedzīvotājiem vairs nav tik spēcīga kā iepriekš. Daudz cilvēku bēg no grupējuma kontrolētajām teritorijām; daudzi sāk saprast, kāds tas ir patiesībā.

Treškārt, uzlidojumi arī devuši triecienu grupējuma finanšu plūsmām.

Tomēr es neargumentēju, ka grupējums „Islāma valsts” ir uz sakāves sliekšņa. Tam vajadzīgs vairāk pūļu, saskaņotāka reģionālā un starptautiskā rīcība. Un valstīm arī jāsaprot, ka grupējuma „Islāma valsts” paliekas, kad tas būs sakauts Sīrijā un Irākā, var pārvietoties uz Lībiju, Jemenu vai Sāhelas reģionu Āfrikā, un atkal radīt tās pašas problēmas.

Un ko mēs iesāksim ar tiem, kas atgriezīsies? Ja viņi vēlas atriebties un ir dusmīgi, viņi var sākt terorisma operācijas.

 - Tad jūs sakāt, ka grupējums „Islāma valsts” pilnībā nav sakaujams? Piemēram, grupējums „Taleban” joprojām ir aktīvs 15 gadus pēc ASV vadītās invāzijas Afganistānā sākuma. Bet grupējums „Islāma valsts” izauga pēc ASV invāzijas Irākā. Vai tam nebūs beigu?

- Grupējums „Islāma valsts” ir kā fēnikss. Grupējuma priekšteci izdevās sakaut 2010.gadā, bet tas atkal atdzima. Ir iespēja, ka mēs to sakausim nākamgad vai aiznākamgad, bet grupējuma paliekas atjaunosies kaut kur citur. Es to saucu par „kalifāta” pārvietošanu - varbūt uz Lībiju, varbūt Jemenu. Viņiem ir vienalga kur. Viņiem galvenais ir teritorija, kur viņi var nostiprināties. Un tad viņi turpinās savas teroristu aktivitātes.

Līdz ar to es neparedzu grupējuma „Islāma valsts” galīgas beigas, kur mēs viņiem iesniegtu padošanās noteikumus un viņi kapitulētu.

Es paredzu, ka notiks tas, ko es saucu par „mūžīgo karu”, kas tēlaini izsakoties nozīmēs nopļaut zāli ik pa dažiem gadiem.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti