Vienlaikus izskanēja satraucošas ziņas par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas apšaudīšanu Ukrainas austrumos, bet Eiropas Savienība ( ES) iekļāvusi “melnajā sarakstā” vēl vairākus prokrieviskos separātistus.
Nupat EDSO paziņojusi, ka trešdien tās darbinieki piedzīvojuši uzbrukumu pie viena no kontrolposteņiem aptuveni 50 kilometru attālumā no Doņeckas. Brīdī, kad viens no EDSO misijas pārstāvjiem izkāpa no automašīnas, netālu no tās uzsprāga granātmetēja lādiņš. Turklāt pret tiem vērsti arī vairāki šāvieni no pretgaisa aizsardzības sistēmām. Par laimi, neviens no misijas dalībniekiem nav cietis.
Jaunievēlētie Ukrainas deputāti ceturtdien dziedāja Ukrainas nacionālo himnu, visi reizē nolasīja zvērestu par kalpošanu Ukrainas tautai un pēc tam ieturēja klusuma brīdi, pieminot cilvēkus, kas gājuši bojā protestos Kijevā un kaujās valsts austrumos.
Oktobrī notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvaru guva proeiropeiski noskaņotie spēki. Pagājušajā nedēļa piecas proeiropeiskās partijas parafēja koalīcijas līgumu, bet šodien par koalīcijas izveidi paziņots oficiāli.
Pirmajā sēdē Ukrainas jaunās Augstākās Radas deputāti premjera amatā no jauna apstiprināja līdzšinējo valdības vadītāju Arsēniju Jaceņuku. Bet par parlamenta spīkeri iecelts Petro Porošenko bloka deputāts Volodimirs Groismans.
Proeiropeiskai koalīcijai ir divu trešdaļu jeb konstitucionālais vairākums. To veido prezidenta Petro Porošenko bloks, Jaceņuka vadītā Tautas fronte, partija „Pašpalīdzība”, Ļaško Radikālā partija un ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija „Batkivščina” jeb „Tēvzeme”.
Galējās vienošanās par ministru portfeļu sadalījumu gan vēl nav, diskusijas turpinās. Tomēr koalīcija šodien balsojumā apņēmās līdz 2.decembrim jeb otrdienai sagatavot jaunā ministru kabineta sastāva priekšlikumu, un tajā pašā dienā arī balsot par valdības apstiprināšanu.
Pirms balsojuma par Jaceņku kā premjeru, parlamentu uzrunāja Ukrainas prezidents Porošenko, iezīmējot Kijevas politiskās nostādnes.
Viņš paziņoja, ka valstij vajadzētu atteikties no tā dēvēta „ārpusbloku statusa.” Viņš pauda, ka acīmredzami ir tas, ka 2010.gadā Ukrainas pieņemtais lēmums par nepiesliešanos jebkādiem militāriem blokiem „nav varējis garantēt valsts drošību un teritoriālo vienotību,” un tādēļ no tā ir jāatsakās. Atteikšanos no „ārpusbloku statusa” partijas minējušas arī koalīcijas līgumā.
Šī statusa atcelšana ļautu Kijevai sākt nepieciešamās procedūras dalības pieteikšanai NATO. Porošenko norādīja, ka jau šobrīd Kijeva stiprina sadarbību ar aliansi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jautājums par to, vai Ukrainai būtu vai nebūtu jābūt NATO dalībvalstij jālemj nevis politiķiem, bet ukraiņu tautai.
Porošenko arī asi iebilda pret idejām par Ukrainas federalizāciju. „100% ukraiņu tagad ir par vienotu valsti, par vienotu Ukrainu. Konstitucionālais vairākums ukraiņu to redz kā unitāru valsti- nekādas federalizācijas! Un šis, starp citu, ir arī sirsnīgs sveiciens tiem, kas no austrumiem un rietumiem iesaka Ukrainas federalizāciju. Varat ieteikt, bet ukraiņi pret to iebilst, un mēs beidzot esam vara, kas var uzklausīt un īstenot ukraiņu sapņus,” norāda Porošenko.
Iespējams, tik ass Porošenko komentārs, arī attiecībā pret rietumiem, saistāms ar Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja izteikumiem trešdien Parīzes Politisko zinātņu institūtā. Viņš norādīja, ka kopš Minskas vienošanās par ugunspārtraukšanu bojā gājuši vēl simtiem cilvēku, un Ukrainai ir jābūt iespējai tuvoties ES. Tomēr brīdinot, ka steidzami jāmeklē iespējas atrisināt konfliktu, Rompejs arī izteicās, ka „ir jāatrod veids, kā Ukrainai būt decentralizētai vai federalizētai.”
Ukrainas valdība atbalstījusi ideju par decentralizāciju, kas zināmā mērā palielinātu reģionu pilnvaras. Bet kategoriski iebilst federalizācijai, uz ko aicinājusi Maskava, bet ko Kijeva redz kā draudu valsts vienotībai.
Runājot par reformām, Porošenko savā uzrunā paziņoja, ka Pretkorupcijas biroja vadītāja krēslā vēlētos redzēt ārvalstnieku. Viņš pamatoja, ka personai no ārzemēm būtu viena būtiska priekšrocība, proti, tai nebūtu saišu ar Ukrainas politisko eliti. Šāda persona nebūtu nevienam nebūtu rados, un tas būtu „tehnokrāts, kas būtu vienādi attāls no visiem politiskajiem spēkiem”, piebilda Porošenko.
Ceturtdien arī kļuvis zināms, ka vēl 13 personas un pieci grupējumi iekļauti ES "melnajā sarakstā" saistībā ar to lomu pseidovēlēšanās, kas šomēnes sarīkotas pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās".
Konkrēti vārdi vēl netiek nosaukti, taču norādīts, ka saraksts stāsies spēkā līdz novembra beigām.
