Dombrovskis pirmdien preses konferencē žurnālistiem Briselē arī uzsvēra, ka Ukraina ir finansiāli kritiskā situācijā un Eiropas Savienībai kopā ar ASV ir jādara viss, lai Ukrainai palīdzētu.
„Tālākā situācijas eskalācija nav pieņemama, un arī no EK puses mēs aicinām Krieviju pārstāt atbalstīt militāri, finansiāli un citā veidā teroristus. Tas ir viens no nosacījumiem, lai varētu runāt par sankciju mīkstināšanu,” sacīja Dombrovskis.
Viņš arī norādīja uz neseno ārlietu ministru vienošanos par esošo sankciju saglabāšanu. Un tuvākajā laikā būs jālemj par tālāko rīcību attiecībā uz sankcijām: „Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kāda būs pašas Krievijas nostāja šajā jautājumā.”
Jau ziņots, ka janvāra vidū Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri vienojās saglabāt pašreiz spēkā esošās sankcijas pret Krieviju. Arī pērn septembra beigās ES bija nolēmusi turpināt pret Krieviju ieviestās sankcijas, jo miera plāns Ukrainas austrumiem netiek pilnībā īstenots dzīvē.
Jautājums par sankciju pastiprināšanu aktualizēts pēc nedēļas nogalē notikušajām apšaudēm Melnās jūras ostas pilsētā Mariupolē, kur raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves: apšaudīti Ukrainas armijas blokposteņi, arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums un sabiedriskā transporta pietura. Dienas laikā pilsēta ar iekārtām “Grad” apšaudīta vairākas reizes. Tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet ceturtdien Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
